aizpupināt
àizpupinât, von dem bösen Geschrei des Wiedehopfes: kad pupiķis aizpupina, tad dvaša smird Etn. III, 9.
Avots: ME I, 45
Avots: ME I, 45
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pupināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pupināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
papupināt
‡ papupinât,
1) eine Weile (od. bis zur Sättigung?) säugen
Segew.;
2) "?": iegāju pupās, papupināju; iegāju lē̦cās, tur man lēcās Tdz. 50275.
Avots: EH XIII, 165
1) eine Weile (od. bis zur Sättigung?) säugen
Segew.;
2) "?": iegāju pupās, papupināju; iegāju lē̦cās, tur man lēcās Tdz. 50275.
Avots: EH XIII, 165
pupināt
I pupinât, ärgerlich etwas vor sich hin murmeln Wid.: viņš pa˙visam saskabis: pupina vien Mar. n. RKr. XV, 131. Vgl. bubinât I 2.
Avots: ME III, 414
Avots: ME III, 414