pupuris
pupuris: te (= bē̦rza virsuotnē) saldani pupurīši BW. 2551, 1. bē̦rza pupurīšu (gen. pl.) Tdz. 36340 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 327
Avots: EH II, 327
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pupuris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pupuris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (1)
pupurs
pupurs,
1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;
2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;
3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.
Avots: ME III, 415
1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;
2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;
3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.
Avots: ME III, 415