Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'purēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'purēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)

atčāpurēt

‡ atčāpurêt,

1) "?": atnāca dieniņa, atčāpurēja VL. aus Rutzau;

2) = atčâpuôt Mahlup (mit â).

Avots: EH I, 138

atspurēt

atspurêt, ‡ Refl. -tiês Fest., dass.

Avots: EH I, 170

atspurēt

atspurêt, -ât(iês), auch atspurgulât Bers. und atspurg(al)âties, sich zurückbiegend faserig, struppig, zottig werden: kārkla vica, atspurājušiem, apdauzītiem galiem Niedra. augsti pakāries, nuo biksēm izkāries, gals atspurg(al)ājies (Rätsel. Nuss) [BW. VI, S. 160].

Avots: ME I, 196

izpurēt

izpurêt Mar., struppig werden. [Wohl hierher als Part. prs.] izspuruši mati Aknīste.

Avots: ME I, 786

ķepurēt

ķe̦purêt, ‡ Refl. -tiês Seyershof, zappeln.

Avots: EH I, 696

nopurēt

‡ nuopurêt, erzittern (?): durvis piecirzdama tâ, ka rijas sienās siju starpā ieklātuo ... sūnu lēkšas nuopur Janš. Mežv. ļ. II, 470.

Avots: EH II, 78

nospurēt

‡ nuospurêt Stenden, = nùospurêtiês: valgs nuospurējis.

Avots: EH II, 90

noupurēt

‡ nùoupurêt, Perfektivum zu upurêt 1: tuo rītu ... bija upurē̦ti astuoņdesmit un viens vērsis; un tuos visus tie tuo dienu nuoupurēja un apēda Dünsb. Vecie grieķi II, 148.

Avots: EH II, 103

pumpurēt

I pumpurêt, -ẽju, murmeln, vor sich hin sprechen U.: vīra māte pumpurēja (Var.: pakuojās) BW. 25283 vas. Vgl. pumpinât und bumburêt II.

Avots: ME III, 411

pumpurēt

II pumpurêt: zur Bed. vgl. auch uzpum̃purêtiês.

Avots: EH II, 325

purēt

purêt,

1): "stäubern"
Lng. - Zur Bed. vgl. auch izpurêt.

Avots: EH II, 327

purēt

purêt, -u, -ẽju,

1) tr., schütteln (den Kopf)
Kawall n. U.;

2) zittern, sich schütteln:
puri, puri (Var.: trīci), apšu lapa, lē̦najā vējiņā! tā purēja sērdienīte, bajāram bildinuot BW. 5243, 2. viņam visi kauli purēja nuo bailēm Pas. III, 53. nuo bailēm viņam visas biksas pur LP. VII, 860. (žīdi) laida pilnuos rikšuos pruojām, tâ ka ve̦zumi stipri purēja un dažādās ridas klābēja un grabēja Janš. Dzimtene 2 I, 506. vai viņa pati trīc un pur, vai āvīzē burti lē̦kā Dzimtene IV, 142. - Nebst purinât, purtinât zu li. pùrtinti "schütteln, rütteln", vgl. Leskien Abl. 317.

Avots: ME III, 417

saspurēt

saspurêt, intr., sich verwühlen, sich zerzausen: saspurējušuos matus Alm. Meitene nuo sv. 44.

Avots: ME III, 744

sa-upurēt

‡ sa-upurêt U. (unter upurêt), zusammenbetteln: viņš saupurēja savu maizi.

Avots: EH XVI, 460

spurēt

spurêt,

1) kurz, schnell und mit Geräusch hin und her schwingen
Dond., Nigr.: viņš spurēja spārnus Dünsb. Par. 89; die Flossen ausbreiten Bers.;

2) fasern
(intr.) Nötk.;

3) (prs. -ẽju) = spurdzenēt Hirschenhof. Refl. -tiês,

1) fasern
(intr.): bikšu gali sāk spurēties Fest., Bershof, Nigr. ve̦lku dzijas sāka spurēties Kaudz. Ve̦cpiebalga 54;

2) sich widersetzen, widersprechen
Bers., Schibbenhof: "netiek ne pie kāda gala," spurējās P. Austr. K. Glūns 111. kad viņš ir iedzēries, tad sāk spurēties Fest. kuo nu tik daudz spurējies? Bers. spuries, turies, tē̦va dē̦ls! Libau, Walk;

3) die Flossen ausbreiten:
zivs spurējas Libau, Walk. Zu spurt, spuruôt(iês).

Avots: ME III, 1031

svāpurēties

svāpurêtiês,

1) "?": skuķi sāka... svāpurēties ar saviem smiekliem Dz. V.;

2) "sich mit einer schmutzigen Materie befassen"
Laud. (mit à 2 ).

Avots: ME III, 1144

upurēt

upurêt,

3): auch Linden in Kurl.

Avots: EH II, 714

upurēt

upurêt, -ẽju,

1) opfern:
u. kādas stundas latviešu valuodai Aus. II, 3;

2) beisteuern
U.;

3) Opfer einsammeln
Spr. - Refl. -tiês,

1) sich opfern;

2) betteln
Ruj. n. U. Aus uperēt.

Avots: ME IV, 301

uzpumpurēties

uzpum̃purêtiês Adiamünde "vorwärtskommen": viņš jau labi uzpumpurējies Adiamünde.

Avots: ME IV, 369

uzupurēt

uzupurêt, aufopfern: uzupurēt kam visu savu mantu. Refl. -tiês, sich aufopfern.

Avots: ME IV, 395

žāpurēties

žãpurêtiês C., Lems., -ẽjuôs, ausgelassen, unruhig sein, tollen (hauptsächl. von Kindern gesagt).

Avots: ME IV, 797

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dzīparot

dzîparuôt, dzîpurêt, -ēju, dzīpuruôt, dzīpurât, -āju "?": dzīparuot (Var.: dzīpurēt [etwa: mit dzīpari beschäftigt sein]). madaruot, negulēt tai mātei BW. 1989. [In Bers. bedeute dzīparuot: färben (vom Garn od. von der Wolle), trans.]

Avots: ME I, 557

izrāmīt

izrãmît, verschneiden, kastrieren: izrāmītu jums nebūs kungam upurēt III Mos. 22, 24.

Avots: ME I, 790

jods

juõds [Tr., Līn., Pl., C., Bl., Nigr., Dond., Lautb., Jürg., Arrasch, Dunika, juôds 2 Salis, Ruj.] (li. júodas "schwarz"),

1) ein Waldteufel
Mirbach, Glück, L., ein Feldteufel St.: tiem nebūs vairs savus upuŗus juodiem upurēt III Mos. 17, 7;

2) en böser Geist, in der Vorstellung des Volkes nicht immer vom Teufel
(ve̦lns) unterschieden: juoda māte, juoda tē̦vs brauca baznīcā lieliem ratiem, me̦lniem zirgiem Tr. IV, 48. skrej uz juoda pili; juoda suņi nepajuta, juoda māte vien pajuta Tr. IV, 514. pē̦rkuoņam bijis juods LP. VII, 465. pērkonis dīda juodus Pūrs I, 115. mūsu senči kaŗā kautās dvēselītes sauca par juodiem I, 113. bargā laikā Kurzemē saka: Pē̦rkuons juodus gaiņā. ziemeļa blāzmai plevinoties saka: juodi kaujas, kaŗa ļaužu dvēseles kaujas LP. VII, 467. juodi kaujas, dzirksteles me̦T (Rätsel: Donner und Blitz) RKr. VII, 813. Sehr gebräuchlich in gewissen Wendungen: lai tevi juods parauj! mag dich der Teufel holen! pie juoda! zum Teufel! kur pie juoda ciema gani BW. 743. kuo tās juoda abas brēca, warum weinten sie, zum Kuckuck, beide (Var.: kāda juoda abas brēca, ursprünglich wohl: nach welchem Teufel (verlangend) weinen sie beide?) BW. 12042. kādu juodu tas dziedās? weshalb wird er, zum Kuckuck, singen? BW. p. 2453.

Avots: ME II, 125