Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'purkšt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'purkšt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

izpurkšt

izpùrkšt ² , ‡

2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).

Avots: EH I, 475

izpurkšt

izpùrkšt, intr., wirr, zerzaust werden: man mati guluot izpurška Mar. n. RKr. XV, 116.

Avots: ME I, 786

nospurkšt

[nùospurkšt Lis., = nùospurgt 3.]

Avots: ME II, 857

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

purkšt

I pur̂kšt ² (so zu lesen!): auch (mit ùr ² ) Auleja, Bērzgale: zirgs - naktī braucuot, uz ceļa kuo bīstamu ieraudzījis - sāka smagi p. (mit ùr ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 328

purkšt

‡ II pùrkšt ² Bērzgale "?": matus p. - Vgl. auch izpùrkšt.

Avots: EH II, 328

saspurkšt

saspùrkšt, (aus dem Munde) bespritzen: drēbnieks saspurkša drēbi ar ūdeni C.

Avots: ME III, 744

spurkšt

spùrkšt: vāvere spurkšusi un šķaudījusi Pas. VII, 471.

Avots: EH II, 565

spurkšt

spùrkšt C., spurkšu, prusten: spurkšdams uz kluona izle̦c . . . runcis Ezeriņš Leijerk. I, 273. briežu māte . . . sirdīgi šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāštm Upīte Medn. laiki. tas sāk jau krākāt un spurkšt A. v. J. 1898, S. 16. Vgl. spurkt und purkšt.

Avots: ME III, 1033

špurkšt

špurkšt, = spurkšt: zirgs sācis špurkšt Upīte Medn. laiki.

Avots: ME IV, 102

Šķirkļa skaidrojumā (1)

purkšēt

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt ² ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418