spurkšt
spùrkšt C., spurkšu, prusten: spurkšdams uz kluona izle̦c . . . runcis Ezeriņš Leijerk. I, 273. briežu māte . . . sirdīgi šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāštm Upīte Medn. laiki. tas sāk jau krākāt un spurkšt A. v. J. 1898, S. 16. Vgl. spurkt und purkšt.Avots: ME III,
1033
spurkšt
spùrkšt:
vāvere spurkšusi un šķaudījusi Pas. VII, 471.Avots: EH II,
565