Paplašinātā meklēšana

I pùrpas ² : auch Erlaa.

Avots: EH II, 328

I pùrpas ² Kl., Ausfluss aus der Nase Etn. lV, 167, Kronw. n. U. Būga PFB. LXVI, 2-16 stellt dazu li. purpžolė "caltha palustris".

Avots: ME III, 419

II pùrpas ² , die Lippen: purpas uzmetis Lub.

Avots: ME III, 419

III purpas, Kram, Lumpen Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 419

pur̂ns C., PS., Neuenb., Serbigal, Kl., Prl., Nerft, Lubn., Meiran, Welonen, Rositten, Preili, pur̂ns ² Lin., Salis, pur̂na Wolm., Oppek., pur̂na ² Karls., purnis Glück, Manz. Lettus, pur̂nis Lixna, Dagda, pur̃ns Bl.,

1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;

2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. ² 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;

3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;

4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".

Avots: ME III, 418, 419

purpatas Naud., der Kram, die Siebensachen: iekŗāvis savas purpatas, braucu pruojām. Zu purpas III.

Avots: ME III, 419

pur̂pâtiês, -ãjuôs, ärgerlich werden, sich ärgern Fest., purpas (lūpas) uzmest; raudât, ka purpas (purduļi) te̦k Lös. n. Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 419

pur̂peļnãse ² , comm., pur̂peļu ² de̦guns, Rotznase Dond. n. RKr. XVII, 48. Zu purpas I.

Avots: ME III, 419

I pur̂pêt Gr.-Buschhof, -u, -ẽju, still bei sich widersprechen, murren; sich ärgern, brummen, schelten Warkl., Wessen, Lubn. n. Etn. llI, l: tev nevajaga uz viņu tik daudz purpēt Warkl.; pur̂pêt, unnütz sprechen Kārsava, Vidsmuiža. Zu purpas II?

Avots: ME III, 419

pur̂pinât Lis., Prl., Fest., (n. Etn. IV, 167) Druw., pur̃pinât Sassm., kullern wie ein Birkhahn St., leise, undeutlich, nur mit den Lippen sprechen, murmeln Wid., Bers. (pùrpinât ² ), Naud.; leise zanken, schelten N.-Bartau; brummen Lis.; leise wiehern Sassm.: žīds pātarus skaitīdams murmina un purpina Fest. kuo tu tâ purpini? runā diktāki! Druw. n. RKr. XVII, 74. kuo ve̦cmāte purpina, tuo ne+viens nevar saprast Sassm. viņš atbildēja purpinādams A. v. J. 1896, S. 814. laikraksti tuo visu saņēma ar līdzcietīgu smaidu, kâ jau daždien zaļuokšņi cilvē̦ki vecīšu purpināšanu De̦glavs Rīga II, 1, 337. Zu purpas II.

Avots: ME III, 419

purpis, ein Plauderer Neik. n. U.; wohl zu purpas II.

Avots: ME III, 419

pur̃puļi Ahs., pur̂puļi ² Dond., ein Sing. purpuls BW. 35252, 1, der Nasenschleim, Rotz: aukle nuoslauka bē̦rnam purpuļus nuo de̦guna Ahs. Zu purpas I.

Avots: ME III, 419

šņe̦r̂kât, ‡

2) "purpas uzmest, kad kas nav pa prātam; raudāt" PV. ‡ Refl. -tiês PV., = šņe̦rkât 1 und ‡ 2.

Avots: EH II, 652