pur̂ns C., PS., Neuenb., Serbigal, Kl., Prl., Nerft, Lubn., Meiran, Welonen, Rositten, Preili, pur̂ns ² Lin., Salis, pur̂na Wolm., Oppek., pur̂na ² Karls., purnis Glück, Manz. Lettus, pur̂nis Lixna, Dagda, pur̃ns Bl.,

1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;

2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. ² 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;

3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;

4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".

Avots: ME III, 418, 419

pur̂ns,

1): auch AP., Jürg., Linden in Livl., N.-Peb., Oknist, Ramkau, Saikava, Smilt., (mit ur̂ ² ) Allasch, Dobl., Hasenp., Kurtenhof, Lieven-Bersen, Ruj., Schwitten, Talsen, Windau; teļam bija balts purniņš BW. 27179 (aus Lasd.);

2): apavu p. AP., Trik., Wolmarshof. zeķei p. nuoplīsis AP., Sonnaxt;

3): tu, puisīti, teļa p. BW. 12978;

4): lāču p. AP., Sonnaxt, (mit ur) Naud., die Morchel;
vērša p. AP., eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 328