Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rāmas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rāmas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
blaknums
blāknums, blāksna, blāksnis, blāksnums, die Flache, Ebene L., St., U.: blāksnās (in die Niederungen) labība tik lē̦ti netuop apspiesta kâ kalnuos L. pāri blāknumam, rūpju brīvs, ceļu pats sevim šķeļ Rainis. rāmas jūŗas blāksnas priekšā stāv kāds vīrs MWM. IV, 433. [blākstiņa, die Schote Gr. - Buschhof. Zu blāk(n)s, mit dem Suffix von pâksts?]
Avots: ME I, 311
Avots: ME I, 311
rāms
rãms (li. romas "ruhig"), Adv. rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw. stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var. kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718. tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704. - bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst. rãmums (li. romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var. viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649. Zu ramaņas, ramît.
Avots: ME III, 496
Avots: ME III, 496
rudzzāle
rudzzâle, grünender, noch kleiner Roggen (auf dem Felde): kas varēja zaļāks būt par rudzzāles zaļumiņu? Ld. 7. 539. es gaidīšu Jurģa dienas (Var.: lieldieniņas 33260) ar zaļuo rudzzālīti BW. 32250. pē̦rn bij zâle papuve, citu gadu rudzzāle 17769, 3. sasamete (fūr sametās) me̦lni kraukļi lielajā rudzzālē 33690. pie gaļiņas atēdās kâ ķēvīte rudzzālē 19429. guovis bija rāmas un aitām neliedza vairs ne rudzzāles Latv.
Avots: ME III, 555
Avots: ME III, 555
sacere
sacere,* das Verfassen: dzejas daba un viņas saceres likumi Plūd. Llv. II, 75. drāmas klasiski romantiskā sacerē A. v. J. 1897, S. 313.
Avots: ME III, 602
Avots: ME III, 602
seklība
seklība, die Seichtheit, Flachheit (des Wassers U.): drāmas nuorādīja uz franču drāmatiskās literātūras seklību A. v. J. 1898, 7, 70.
Avots: ME III, 814
Avots: ME III, 814
uzplucināt
II uzplucinât, (ab)brühen (perfektiv): uzplucināt kautu vistu karstā ūdenī Ramkau. uzplucināt iekšas Adiamünde. viņas tapa uzplucinātas ar siltu ūdeni Etn. IV, 69. smalki samaltas kafijas pupas nav vārāmas, bet uzplucināmas Konv. 1526. uzplucināt (mit kochendem Wasser begiessen) sìena ziedus Stenden.
Avots: ME IV, 367
Avots: ME IV, 367
vairīt
I vairît, -u, -ĩju,
1) hüten, wehren, abwehren
U., (mit aĩ ) AP., Bauske, C., (mit ài 2 ) Fest., Golg., Sessw., (mit ài ) Nötk., (mit aî 2 ) Bl., Siuxt, Stenden, Wandsen : acis vairīt nuo gaismas C. u. a. zirgs vaira kāju (nuo akmeņiem) Stenden. bēgu dienu, bēgu nakti augumiņu vairīdama (Var.: vairuodama, glabādama, sargādama) BW. 13353. augumiņu vairīdama nuo netikla tē̦va dē̦la 13372. augumiņu nuo kauniņa vairīdama 6540. māte, vairī (Var.: glabā) meitu! 13415 var. kur nu likšu, kur vairīšu... vaiņadziņu? 13330, 1 var. kara ļaužu diezgan būs, kuo vairīt dumpiniekus Boriss Godunovs 48. Paulīne vairīja ar ruoku Krišs Laksts 73. nāk nevairāmas atmiņas Rainis Tie, kas neaizmirst 85;
2) warnen
Dr. Refl. vaĩrîtiês Arrasch, C., Schujen, Widdrisch, (mit aî ) Jürg., (mit aî 2 ) Pankelhof, Salis, Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit àî 2 ) Erlaa, Fest., Golg., KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, sich hüten, sich erwehren U., Memelshof, ausweichen: sunīt[i]s rēja, puisīt[i]s nāca, nezin[u], kura vairīties BW. 6385. kas nuo sīvas baidījās, lai nuo manis vairījas 9394. kuŗa nuost vairījās (Var.: kas nuo manim... bēga), tā būs mana līgaviņa 11341, 2. nuo bajāra vairījuos BW. piel. 2 5104. vairās kâ nuo ilkss gala Dobl. izgudrēm vairījās manis Odiseja IV, 64. sle̦pkava vairīdamies atteica Dīcm. pas. v. I, 57. Wenn von vairītiês "ausweichen" (wozu das aktive vairīt später hinzugebildet sein kann) auszugehen ist zu li. įvairùs "sich schlängelnd", air. fiar "schief", ae. wīr "gewundener Schmuck" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 226.)
Avots: ME IV, 442
1) hüten, wehren, abwehren
U., (mit aĩ ) AP., Bauske, C., (mit ài 2 ) Fest., Golg., Sessw., (mit ài ) Nötk., (mit aî 2 ) Bl., Siuxt, Stenden, Wandsen : acis vairīt nuo gaismas C. u. a. zirgs vaira kāju (nuo akmeņiem) Stenden. bēgu dienu, bēgu nakti augumiņu vairīdama (Var.: vairuodama, glabādama, sargādama) BW. 13353. augumiņu vairīdama nuo netikla tē̦va dē̦la 13372. augumiņu nuo kauniņa vairīdama 6540. māte, vairī (Var.: glabā) meitu! 13415 var. kur nu likšu, kur vairīšu... vaiņadziņu? 13330, 1 var. kara ļaužu diezgan būs, kuo vairīt dumpiniekus Boriss Godunovs 48. Paulīne vairīja ar ruoku Krišs Laksts 73. nāk nevairāmas atmiņas Rainis Tie, kas neaizmirst 85;
2) warnen
Dr. Refl. vaĩrîtiês Arrasch, C., Schujen, Widdrisch, (mit aî ) Jürg., (mit aî 2 ) Pankelhof, Salis, Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit àî 2 ) Erlaa, Fest., Golg., KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, sich hüten, sich erwehren U., Memelshof, ausweichen: sunīt[i]s rēja, puisīt[i]s nāca, nezin[u], kura vairīties BW. 6385. kas nuo sīvas baidījās, lai nuo manis vairījas 9394. kuŗa nuost vairījās (Var.: kas nuo manim... bēga), tā būs mana līgaviņa 11341, 2. nuo bajāra vairījuos BW. piel. 2 5104. vairās kâ nuo ilkss gala Dobl. izgudrēm vairījās manis Odiseja IV, 64. sle̦pkava vairīdamies atteica Dīcm. pas. v. I, 57. Wenn von vairītiês "ausweichen" (wozu das aktive vairīt später hinzugebildet sein kann) auszugehen ist zu li. įvairùs "sich schlängelnd", air. fiar "schief", ae. wīr "gewundener Schmuck" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 226.)
Avots: ME IV, 442