Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rāne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rāne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

drāne

drãne Dunika, das Tuch: apsiet drāni galvā.

Avots: EH I, 331


dūrānes

dûrānes 2 (unter dùraini cimdi): mīkstas dūranes vai pirkstanes Janš. Līgava I, 67.

Avots: EH I, 348


rāne

rāne "eine Zimmerblume mit Ahornblättem ähnlichen Blättern, die einen unangenehmen Geruch verbreitet" Katzd.; entstellt aus Geranium.

Avots: ME III, 496



šņūdrāne

šņùdràne 2 Sonnaxt, šņùdrā`ns 2 Kaltenbr., Sonnaxt, = šņudaugs.

Avots: EH II, 654

Šķirkļa skaidrojumā (16)

aizvilkt

àizvìlkt,

1) : taisījās braukt ciemā, bet neaizbrauca: suns aizvilka baļķi ceļā Wessen; a. kuo līdz Siuxt, jem. mitnehmen, -führen:
lielie aizvilkuši arī mazuos līdz pieguļā;

3) : a. caurumu Siuxt, ein Loch eilig und flüchtig zunähen; zufrieren machen
Siuxt: ja tāds laiks, tad drīz vien aizvilks upi ciet;

6) a. plīvuri aiz acīm, die Augen verschleiern
Schnehpeln. Refl. -tiês,

3) a. aiz oder priekšā, sich (etwas) hinter oder vor etwas ziehen
(perfektiv): aizvilkusēs plīvuri aiz sejas (= sejai priekšā) Janš. Bandavā I, 229. aizvilkusēs drāneli aiz acīm 172 (ähnlich Dzimtene IV, 8). a. plīvuri acīm priekšā;

4) sich schliessen, sich womit überziehen
Siuxt: pušums, dīķis aizvilcies.

Avots: EH I, 63


drāna

drãna,

2): auch Frauenb., PlKur., (drāniņa, ein kleines Kopftüch)
Sessau; raganai ir sarkana drānele Pas. VII, 67. drāneli aizrāvuse aiz acīm Janš. Mežv. ļ. II, 472. sīku rakstu galda drānu (Tischtuch) BW. 14674. sèja pieres : drānu 24662, 2;

3): drãnas PlKur., der Anzug, die Kleidung;
drānas apvilkties ebenda, sich ankleiden gana drānas mugurā BW. 29229 var.

Avots: EH I, 331


dūraini

dùraini [mit r aus Selg., Nigr., Wandsen] cimdi, dùrainieki, dūrainīši, Fausthandschuhe BW. 7296; [dafür rānes 2 N. - Bartau.]

Avots: ME I, 529


kņubināt

kņubinât(iês), = knubināt(ies): kņubina ar pirkstiem galvas drāneles stūri Janš. [uotru (galu) puiši kņubināja BW. 35025.] nekņubinies tik ilgi ar zirgu jūgšanu Ahs. viņš kņubinājās viņai uz krūtīm agr ņieburiņa puo- dziņām Janš. [kņubinājās, bet me̦zglu nevarēja attaisīt Dunika.]

Avots: ME II, 253


kņubināties

kņubinât(iês), = knubināt(ies): kņubina ar pirkstiem galvas drāneles stūri Janš. [uotru (galu) puiši kņubināja BW. 35025.] nekņubinies tik ilgi ar zirgu jūgšanu Ahs. viņš kņubinājās viņai uz krūtīm agr ņieburiņa puo- dziņām Janš. [kņubinājās, bet me̦zglu nevarēja attaisīt Dunika.]

Avots: ME II, 253


krāns

krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]

Avots: ME II, 266


krānts

krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]

Avots: ME II, 266


krāsns

II krâsns, - s (li. krósnis, gen. s. krósnies od. krósnoi, куча, груда, Steinhaufen, Steinofen), krâsne Serbigal, [N. - Peb., Bauske], krâsns, gen. - a [Glück II Mos. 9, 8 u. a.], RKr. VII, 735 ("pilns krāsns"), LP. VI, 757, krâsnis, gen. - šņa Paddern, Adiamünde n. LP. VI, 1005, [ein nom. krāsnis [ohne Angabe des gen. s.) auch bei Lng.], krâss, - s [Serbigal], dazu der Akk. krâsni PS., [krâse (?) Smilt.], krân(t)s, - s (mit eingeschobenem t) Walk, Salisb., [krânc auch Wolm., aber mit dem acc. s. krâsni!], krāne [?] U., Demin. krāsnutiņa BW. 34043, 7, der Ofen überhaupt, im Infl. nur der Ofen in der Badestube. dze̦lzu kr., Eisenofen, puodu kr., Kachelofen. Sprw.: ja krāsni nekurināsi, istabu nesildīsi. me̦lna cūka krāsnī, sagt man, wenn das Feuer im angeheizten Ofen erlischt. pats krāsnī, citu pa dibe̦nu meklē. tas bij kâ uz karstu krāsni, das was wie ein Tropfen auf einem heissen Stein. kādam krāsni sakurinātu karstu, jem., die Hölle heiss machen. tu ne krāsnī neglābsies, du wirst dich nirgends bergen können. neskrejiet, ļautiņi, tīšām krāsnē pēdīguo spalviņu sev nuodedzināt Neik. es mēness laikā ar lizu pie savas krāss nee̦smu bijis, ich habe seit einem Monat kein Brot gehabt (gebacken) U. [Da also von der Bed. "ein Haufen (von Steinen" auszugehen ist, so gehört es wohl zunächst zu krât "sammeln", krāstît I(s. Būga KSn. I, 179) und weiterhin vielleicht (s. Reichelt KZ. XLVI, 328 ff., Bezzenberger BB. XXVII, 170, Meillet Et. 253) zu aksl. krada, dial. (wenn zuverlässig!) krâs "Scheiterhaufen", ae. und as. hrōst "Dachgesparre."] krāsnums, die Schönheit [Für. I], L., St.

Avots: ME II, 268


krīkle

IV krìkle 2 Adl., Schwanb., Virāne, eine Kruke (irdene Flasche).

Avots: EH I, 657


mirmine

mir̂mine 2 NB. "vilnas puķaina galvas drānele".

Avots: EH I, 818



šļugāt

I šļugât (mit ž-?), -ãju "zu stark seifen, Seife verbrauchen" Frauenb.: ka tu man atkal tās ziepes šļugā ārā ar savām drānelēm! Frauenb. Vgl. li. žlùginti "kochend brühen".

Avots: ME IV, 74


spalga

spalga: auch (mit al ) Adl., Drobbusch, Druw., Gilsen, Grawendahl, Ohlenhof, Virāne.

Avots: EH II, 545


spalgs

spalgs,

2): auch Fehsen Grawendahl, Gr.-Buschh., Kalz., Odsen, Prl., Selsau, Virāne (mit alˆ ) Adl., Skaista, Warkh., (mit alˆ 2 ) Luttr.: spalga man... valuodiņa:... vārdu saku, meži skan Tdz. 36524;

3): auch Grawendahl, Odsen, Pil., Virāne; vor "pēc spalga vēja grūdiena" ME. III, 982 ist

"4) heftig, stark:"
einzufügen. Mit der Bed. 4 auch: spalgus sitienus Jürgens 14.

Avots: EH II, 545


uzsiet

uzsìet,

2): uzsietam ("?") aude̦klam pirmuo vērienu veŗuot saka ... Lttic. 1259; ‡

4) sieru u. Siuxt, Käse bereiten (in ein Tuch bindend):
kad bija piens, tad jau allaž uzsēja sierus;

5) (das geschnittene Getreide in Garben) binden (perf.)
Siuxt: tā nebija nekāda meita, kas diviem pļāvējiem nevarēja u. Refl. -tiês,

1): drāneli ... atkal uzsiedamās galvā Apsk. 1903, S. 223.

Avots: EH II, 732


vedene

II vedene,

1): auch BW. 21333, Pas. X, 296, Patkule;

4) "eine Krankheit,. die ins Grab führt"
(?) Virāne.

Avots: EH II, 767