aizrāpotàizrãpuôt, intr., hinwegkriechen, hin-, wegschleichen: bē̦rns aizrāpuoja pie mātes.Avots: ME I, 46
izrāpotizrãpuôt, ‡2) = izstaĩgât: es nevaru te divreiz i. Ezeriņš Leijerk. II, 159. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge kriechen: vai nebūsi diezgan izrāpuojies?Avots: EH I, 476
izrāpotizrãpuôt, izrãpât, intr., auf allen vieren heraus -, hinauskriechen: bē̦rns izrāpuojis nuo istabas.Avots: ME I, 790
norāpotnùorãpuôt, nùorãpât, nùoràptiês, intr., herab-, hinab-, weg-, hinkriechen, eine Strecke kriechen: lai dievs duod bagātam kâ utei nuorāpuot! BW. 8998.Avots: ME II, 838