Paplašinātā meklēšana

atrẽdît, ‡ Subst. atrēdītājs, der Rächer LLD. II, 23; atrēdīšana, die Rache ebenda.

Avots: EH I, 162

atrẽdīt [li. atrėdýti], tr., wiederbezahlen: parādus, naudu. Biel. n. U. und A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 185

ìerēdît, tr., einrichten: patīkami ierēdītas un izruokuotas istabas Lautb. viņa izturēšanās būtu citādi kâ ierēdījama Alm.

Avots: ME II, 57

izrēdît (li. išrėdýti), tr.,

1) aufbieten, bestellen, anordnen, schicken
[Welonen u. a.]: Laima, Māŗa un Saule atnākušas izrēdīt tautas BW. III, 2, 144. saimniece pati vien puišus, meitas izrēda Lubn. n. Etn. I, 59;

2) [izrèdît ² Mar., nach der Qualität aussortieren:
izr. mazuos kartupeļus nuo lielajiem;

3) bei Elv. bezahlen, büssen:
gan viņš tuo izrēdīs. kuo mute pe̦lna, tuo mugura izrēdī. [Aus изрядить.]

Avots: ME I, 791

nùorēdît,

1): die Phrase ME. II, 839 stammt allem Anschein nach aus Etn. I, 31, wo statt "nuorēdījis" ein "nuorēdis" steht, das aber wahrscheinlich in "nuorēdījis" zu korrigieren ist, weil es ein Beleg für (nuo)rēdīt sein soll.

Avots: EH II, 81

nùorēdît,

1) zerreissen
[?]: kur tad nu esi kāpis, kad drēbes tâ nuorēdījis? Ruhental;

[2) nùorẽdīt drēbes Lautb. "die Kleider so verlegen, dass man sie nicht finden kann".]

Avots: ME II, 839

I redît,

2): "rīkuot" (mit -ēt) Bērzgale; tē̦vs rēdīja malku atnest Warkl. tis iet visu nerèdams 2 BW. 4712, 1 (aus Bolwen); "stāstīt nezinātājam, kur vajadzīguo var sadabūt" Kaltenbr.: nevajag rèdēt ^2, - tur ni˙kā nebūs.

Avots: EH II, 369

I rēdît, -u od. -ĩju, -ĩju, auch rēdêt U.,

1) in Ordnung bringen
Biel. n. U., Mar., Grünh.;

2) vorstehen, anordnen:
(kalpuonīte) paša (= pati) rē̦da, paša dara BW. 4731. darbiniekus rēdīdama (Var.: stādīdama) 22637, 5 var. vai nevaru valdīt un pavēles duot, kâ tīk, visu rē̦duot un rīkuojuot? MWM. VI, 88;

3) zanken, schelten, schimpfen:
nu jau saimniece atkal lielajā: rēdī... kaut kuru, kas pakājē gadās. mācītājs.., rēdīja tuos, kas ceļa nebija griezuši Dobl., Naud. n. Etn. I, 31;

4) ausstatten, verheiraten
Kurl. n. U.;

5) bfiissen
Elv., bezahlen U : parādus Mag. XIII, 3, 40. Refl. tiês, sich zurecht-, fertigmachen Rutzau n. Etn. II, 1: kad kūmās rēdījuos, es darbiņa nedzievāju BW. 1309. Nebst li. rėdýti "bekleiden" aus r. ряди́ть "putzen, in Ordnung halten, zubereiten".

Avots: ME III, 517, 518

II rēdît, reissen, zerreissen: drēbes Ruhental n. Etn. I, 31. Zu rē̦ds II? In diesem Fall mit r. рѣди́ть "undicht machen" identisch.

Avots: ME III, 518

sarẽdît Mar., Grünh., tr., in Ordnung bringen, vor-, (zu)bereiten (perfektiv): sarēdi istabas lietas kārtībā! Mar. sarēdīt dzīvuokļus pavasara priekiem Alm, piedurknes pieglaudās apģē̦rbam tâ, ka nebij ne˙kas citādi sarēdījams ders. uzturas vielas tâ sarēdītas, lai īsā laikā nuoguldītu miesā daudz tauku ders. sarēdīt spiešanai (zum Druck vorbereiten) kādu nuo... runām Kundziņš Kronw. 112. viņš... sarēdījis... visādus vārdu krājumus ebenda S. 124. kādas piktas acis tā pruot sarēdīt Alm.

Avots: ME II, 716

rēdes Manz., U., Bielenstein Holzb. 537, 562, Lis. n. FBR. I, 30, rẽdes Abaushof, Salis, rē̦das Aps., Rossgeschmück Manz. Lettus, das Pferdegeschirr, Riemen U.: rēdēm (Var.: rē̦dām) kalti kumeli,rci BW. 5995 var. siksnītēm, rēdītēm kumeliņu neredzēja 31192. ar asinīm drēbes, zuobens, rē̦das Demonw 29. Aus mnd. gerede "Gerät, Zurüstung".

Avots: ME III, 517