Paplašinātā meklēšana

àizgrè̦da, der Platz hinter dem Holzstapel AP. ej, pastāvies aizgrē̦dā Tirs.

Avots: ME I, 27

‡ gaŗê̦da ² Dunika, comm., wer lange (langsam) isst; vai tas g. vēl nav paēdis?

Avots: EH I, 385

grè̦da: mit è̦ auch AP., Ramkau,

1): auch (mit ê̦ ² ) Dunika; grèdiņa ² Saikava, ein länglicher Heu- od. Kleehaufe;

3): auch (mit è̦ ² ) Lös., Mahlup, Pilda, ein Gemüsebeet
(mit ê̦ ² ) Saikava: kāpustus stādīja platās grē̦dās Mahlup. agrāk grē̦dās stādīja saknes Ramkau. kad trīs vagas kuopā sadzìtu; tad būtu g. ebenda.

Avots: EH I, 404

grè̦da [C., Jürg., Schujen, grē̦da Ruj.],

1) eine Haufe, eine Menge, eine lange Reihe :
akmeņu, kalnu, mākuoņu, malkas, žagaru, radžu, sniega, viļņu, muļķīgu vārdu grē̦da. migla savē̦lusies gubās un grē̦dās A. XX, 860. divas grē̦das bē̦rza malkas, trešā alkšņa pagalīte (Rätsel). kas tev bē̦das, kad suns aiz grē̦das ;

2) der Steinwall
Spr. ;

3) das Beet :
puķu, kāpuostu gr. Lasd., Stockm., Fest. grē̦du gali ravējuot nuotupē̦ti BW. 28563. [Entlehnt aus r. грядá "Reihe, Beet".]

Avots: ME I, 652

prē̦daļa, = kuodeļa: kuodaļa, prē̦daļa pa namu dancuoja BW. 18210, 4 var.

Avots: ME III, 390

rē̦da U., rēde, der Rand: rē̦das (rẽdes Lautb.) vien nuo pastalām atlikušas, nur die Ränder sind von den Pasteln übriggeblieben U. tautu meitas vaiņagam rēdes vien palikušas BW. 24515. rē̦das "Lumpen, Fetzen": nuoplīsis tâ, ka rē̦das vien palikušas Grünh.

Avots: ME III, 517

rē̦daîns,

1) "?": nav ne˙viena uozuoliņa rē̦dainām (Var.: rūtainām, krūzainām, ruobainām, kruokainām u. a.) lapiņām BW. 10337 var.;

2) rẽ̦dains "undicht, ungleich gewebt":
r. audums Bauske. In der Bed. 2 wohl zu rē̦ds II.

Avots: ME III, 517

rē̦das ļaudis: zur Etymologie eine Vermutung bei E. Blese IMM. 1938 II, 81 (^aus r. ряда, Vertrag").

Avots: EH II, 368

rē̦das, s. rēdes.

Avots: ME III, 517

rē̦das ļaudis, ein Schimpfname für die Holzflösser: tas jau nuo tiem rē̦das ļaudīm Salgaln. Zu rēdiņi?

Avots: ME III, 517

‡ II rē̦das, die Stollen am Hufeisen Kalz. n. BielU.

Avots: EH II, 368

‡ sasprē̦da Kalz. n. BielU., eine Spinnerinnenversammlung zu gemeinsamem Spinnen.

Avots: EH XVI, 450

I skrẽ̦da PS., skrè̦da Jürg., (mit è, ²⁾ Lis., eine Schramme, Hautritze; vgl. skrē̦dât.

Avots: ME III, 891

II skrẽ̦da Bl., die Kornharfe, das liegende Getreidesieb U., Bielenstein Holzb. 513; Instrument zum Abbrechen der Grannen der Gerstenkörner Kronw. n. U. Aus einem mnd. *schröde? Vgl. Leskien Nom. 207 und d. Schrote 2 in Grimms Wrtb.

Avots: ME III, 891

sprē̦daja Spr., das Brettchen zum Anbringen des Wockens (beim Spinnrad); wohl zu sprēst.

Avots: ME III, 1016

sprē̦daļa,

1) die Spinnerin:
sprēdi, sprē̦daliņa! BW. V, S. 236. sprē̦daļas pirkstiņi . . nevar smalkās dzijtiņas sprēst BW. 7047;

2) = prē̦daļa: snaudaļa sprē̦daļu vērpa BW. 6801.

Avots: ME III, 1016

‡ susprē̦da BielU., plur. susprē̦das Lubn., = ‡ sasprē̦da.

Avots: EH II, 604

I trẽ̦da "kliegšana par kādu nelaimi, traucējumu" Nötk. Zu trēdêt I.

Avots: ME IV, 232

II trē̦da: Geruch, Kraft und "Schmack" im Hopfen Lng., S. 15: apiņiems neva t. (ist alt, verlegen, hat keine Kraft).

Avots: EH II, 693

II trē̦da "?": apiņiem neir trē̦da (oder gen. s.?) "der Hopfen ist veriegen" Für. I.

Avots: ME IV, 232

apklust, -ustu oder -usu, -usu, intr., inch., still, ruhig werden, verstummen, aufhören, stocken (von jedem Laute, Geräusche, vom geräuschvollen Leben): Frēda dzirdēja viņa suoļus apklustam A. XII, 813. apklust pulksteniņš pie ilkss Līg. nemieri sākuši apklust B. Vēstn. mežs apklusis LP. VII, 127. vējš apklus JR. IV, 112. meitas kunkstēšana apklusa LP. VII, 375. Sprw.: visi apklusa, laikam dievs istabā ienācis. rūpniecība apklususi, die Industrie stockt.

Avots: ME I, 95

apsmur̃st, -r̃stu, -tu, erschöpft sein: Frēda rīkuojās vai apsmurtusi saimniecības suolī A. XII, 336 (cf. li. smur̃tnas "wie todt").

Avots: ME I, 124

atsekiês [li. atsisèkti],

1) sich fördern, von statten gehen:
darbs atsuokas;

2) sich besinnen, auf etw. verfallen:
nevarēdams atsekties, kur viņš ir LP. VI, 84.

Avots: ME I, 189

izrēdît (li. išrėdýti), tr.,

1) aufbieten, bestellen, anordnen, schicken
[Welonen u. a.]: Laima, Māŗa un Saule atnākušas izrēdīt tautas BW. III, 2, 144. saimniece pati vien puišus, meitas izrēda Lubn. n. Etn. I, 59;

2) [izrèdît ² Mar., nach der Qualität aussortieren:
izr. mazuos kartupeļus nuo lielajiem;

3) bei Elv. bezahlen, büssen:
gan viņš tuo izrēdīs. kuo mute pe̦lna, tuo mugura izrēdī. [Aus изрядить.]

Avots: ME I, 791

‡ iztrikšinâtiês, geitend, sparsam mit etw. umgehend auskommen: trikšinājuos cik varēdama...; duomāju, iztrikšināšuos... līdz ziemassvē̦tkiem, bet (sc.: sāls) izgāja ātrāk Janš. Mežv. ļ. I, 266.

Avots: EH I, 491

krèimuôt, die Sahne abnehmen, schmänden Wolm.: ragana, nevarēdama panest puiša kreimuošanu JK. V,147; krèimuôts, mit Sahne bestrichen, reich an Sahne: tev kreimuota ce̦purīte BW. 20512, 1.

Avots: ME II, 271

kudla,

1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡

2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡

3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.

Avots: EH I, 667

‡ pãrêst,

1) entzweikauen
Sonnaxt: valgu zirgs var p.;

2) (eine gewisse Fläche nicht gründlich) abgrasen
Siuxt: kad nuopļāva rudzus, tad rugājuos laida zirgus; kad zirgi (tuos) pārēda, tad laida guovis;

3) im Lauf einer gewissen Zeit aufessen
Auleja: cik cilvē̦ks savā mūžā nepārē̦d maizes vien! Oknist;

4) = pãrêstiês Auleja.

Avots: EH XIII, 199

skrē̦dât, -ãju,

1) skrè̦dât C., Jürg., Arrasch, Serben, AP., skrẽ̦dât Serbigal, Smilten, Schujen, PS., skrè̦dât ² Lis., Schwanb., Bolwen, Golg., Alswig, Adleenen, Selsau, Druw., Mar., platzen: viņam ruokas skrē̦dā Mar. n. RKr. XV, 135, Plm. n. RKr. XVII, 77. kliņģerīši skrē̦dāja knikšķē̦dami Druva I, 659;

2) dröhnen, knattern
Wid. In der Bed. 1 nebst skrēda I wohl zu mnd. schrâden "abschneiden".

Avots: ME III, 891

‡ *spraudula "?" : spraudu sprauduliņu (Var.: sprēdu sprēdaļiņu) Ziemassvētku vakarā; kuo darīji nespraudusi šādu ziemas gabaliņu? Tdz. 54357, 2.

Avots: EH II, 557

sprèst ² Prl., Lös., Saikava, Selsau, Schwanb., Warkl., sprēst Wessen, Lasd., Plm., Infl., -žu, -du, = prèst (mit der Spindel U., Blelenstein Holzb. 380, Dr.) spinnen: vilnu, linus, pakulas. vakarā vilnu sprēda (Var.: prēda, vērpa) BW. 6889, 2. sprēžu... paladziņu 2276 var. Refl. -tiês, sich (von selbst fertig-) spinnen: sprēdies (Var.: vērpies, prēdies), mana kuodeliņa! BW. 6988, 1 var. Subst. sprēšana, das Spinnen, sprē̦dums, das vollendete Spinnen; das Gesponnene; sprēdẽjs, sprē̦dājs, wer spinnt: ja... sprēdēja izsprē̦stu... tik daudz... Austriņš M. Z. 8. tautiņas aizveda sprē̦dājiņu (Var.: vērpējiņu) BW. 18210 var, ratenītis viegli te̦k, sprē̦dājiņa jauki dzied 705 var.

Avots: ME III, 1018

tuntuļaîns,

1) ungeschickt bei der Arbeit:
tuntuļaina tautu meita tuntuļainu dziju sprēda BW. 25314, 12;

2) knotig, uneben (vom Garn):
tuntuļainu dziju sprēda BW. 25314, 12.

Avots: ME IV, 265

uzbundzuļuôt "?": apakšdaļu uzbundzuļuojuot un sasedzuot kâ varēdamas, pie kam brunči nese̦kuo miesas formām A. VII, 477.

Avots: ME IV, 319