Paplašinātā meklēšana

‡ ẽ̦rze̦kls Bauske "nekārtīga (pakulu) kuodeļa".

Avots: EH I, 374

kùodaļa [Wolm., C., Jürg., kùodaļa ² Lis., kuôdaļa Arrasch], N. - Sess. n. U., [Lesten], eine Tocke (Flachs); ein zusammengewickeltes Päckchen (Heede u. dergl.): (vilkam) aste kâ kuodaļa BW. 2381 var. ietin savu mīkstu sirdi baltas vilnas kuodaļā BW. 17330 var. (meitas) kâ pakulu kuodaliņas BW. 20313, 1. Vgl. kuodeļa.

Avots: ME II, 340

kùodeļa PS., [Wolm., N. - Peb., kùodeļa ² Kl., Meselau, Warkl., kuôdeļa ² Ruj., Lautb.], = kuodaļa: ūsas kâ kuodeļas Duomas I, 1038. zirdziņi bijuši kâ pakulu kuodeļas JK. visi trīs pavedieni nāca nuo vienas kuodeļas Vēr. II, 193. mati kâ kuodeļa, dichtes Haar Ruhental.

Avots: ME II, 341

kuodeļš: auch (gen. s. kuodeļa) BW. 6766, 4 var.

Avots: EH I, 685

‡ liẽkšiņa Frauenb., ein Brettchen, an das die Flachstocke (kuodeļa) befestigt wird: uz liekšiņu uzsprauž vērpjamuos linus.

Avots: EH I, 753

nùočĩkstinât, fakt. zu nùočĩkstēt, knarren, quietschen machen, knarrend abspinnen, eine Strecke Weges knarrend zurücklegen, ein Lied ableiern: pa dienu viņa var nuočīkstināt divas kuodeļas Jauns.

Avots: ME II, 770

prē̦daļa, = kuodeļa: kuodaļa, prē̦daļa pa namu dancuoja BW. 18210, 4 var.

Avots: ME III, 390

prẽsliņš, derjenige Teil des Spinnrades, wo die kuodeļa befestigt wird PS. prèslīca ² Mar., Stomersee, dar Spinnrokken: viņa izstiepj savu uoku pēc... prēslicas un viņas pirksti satveŗ... vārpstu Glück Spr. Salom. 31, 19. Aus r. пряслица dass.

Avots: ME III, 390

sakuldinât: sievas ... atraisīja vaļā linu grīztes, sakuldināja ("?") tās, un sprēslenīcu galuos izauga baltas kuodeļas Virza Straumēni ³ 311.

Avots: EH XVI, 420

saplekšinât,

1) ankieben
(intr.) lassen: milti ap dzirnavām saplekšināti Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 21;

2) flach und glatt schlagen od. zerdrücken
Wolm., Ermes, Ruj., Lettg.; mit der Hand sadauzīt (z. B. weichen Lehm, Brot) Roop, Mar., Sessw., Salisb., Allendorf u. a.;

3) abtrampein, abtreten:
gani tâ saplekšinājuši tīrumu, ka grūti uzart Mar. pīles saplekšinājušas miežus Wolmarshof;

4) "sabradāt" (zeķes, pastalas); (mit Kot u. a.) besudeln Lös., Odsen, Stomersee, N. - Laitzen, Jürg.; "piemĩt istabu slapjām kājām" Orelien; aitas saplekšinājušas (saminušas, sabuojājušas) sienu N. - Peb.;

5) aus einer weichen Masse nachlässig anfertigen:
s. nuo māliem dažādus kustuoņus Jürg.;

6) mit Lehm vermauern
Wolmarshof;

7) = saņudzinât, savelt 2: s. linu kuodeļas Druw.

Avots: ME II, 702

skapsna: auch Gr.-Buschh., Heidenfeld; linu s. Saikava, Sonnaxt. skapsnu var sajemt divuos trijuos pirkstuos Sonnaxt. damest kādu skapsniņu sāls ebenda; "matu kušķis, dzijas šķipsna" Lubn.; "maza daļa nuo linu saujas vai kuodeļas" Meselau. mums vairs tik tāda skapsniņa vien ir palikuse pāri nuo visa meža AP.

Avots: EH II, 501

šķe̦te̦kls, ein Knäuel, ein zusammengewickeltes Päckchen (kuodeļa) Lubn. Zu šķetêt I.

Avots: ME IV, 29

sprẽslica (unter sprēslîca): kuodeļa, sprēslica pa namu dancuoja BW. 18210. Demin. sprēsliciņa BW. 6978 var.

Avots: EH II, 559

sprēslīce (unter sprēslîca): auch (mit è ² ) Sonnaxt (woran die kuodeļa befestigt wird).

Avots: EH II, 559

sprēslītis (unter sprẽslîca): kuodeļas sprēslits BW. 18210 var.

Avots: EH II, 559

sprēstiča, = sprēslīca (? vgl. Bw.18210): kuodeļa, sprēstiča pa namu dancuoja VL. n. B. Vēstn.

Avots: ME III, 1018

spūrlice "?": spūrlice [?] (Var.: sprēslice), kuodeļa pa namu dancuoja BW: 18210, 4.

Avots: ME III, 1033

uguņaîns, ugunains L., = ugunîgs: pūķis . . . parāduoties kâ zila, uguņaina kuodeļa Etn. I, 93. uguņaini acu stari Sadz. viļņi 16. (pūķis) bija ugunains LP. VI, 76.

Avots: ME IV, 295

I vaķans (wohl aus *vaķe̦ns) "etwas Grosses, Schweres"; "ein (nicht grosses Korwenhof, aber) gut aufgemästetes Lebewesen" A.Schwanb., Korwenhof; "ein dickes, kleines Kind" Kroppenhof (bei Schwanb.); "ein kleines, feistes, weiches Katzen- oder Hundejunges; ein sehr dicht (in viele Kleider) gekleideter Mensch" Aahof, Kalnemois, Stomersee: bē̦rns jeb teļš kâ vaķans Alswig (hier werde ein junges, feistes, weiches Lebewesen mit einem vakans vergüchen). Wenn vom Begrift "Welches" auszugehen ist, vielleicht nebst vaķē̦ns I, vakāns und vaķis III auf mnd. wocke "der eingebundene Flachs am Rocken" (le. kuodeļa) beruhend; vgl. die Bed. von vaķe I 1 LKVv.

Avots: ME IV, 449

IV valks,

1) in N.-Bartau n. Etn. II, 50, Wirgin., = valkans I 1: valka mīkla Etn. II, 50, Wirgin. valks māls Wirgin. siênas tika apsmē̦rētas ar valki sastampē̦tiem māliem Antrop. II, 51. lāva ir ļuoti bieza un valka MWM. X, 21;

2) = valkans I 2: valka (mīksta un gluda) kuodeļa, valks biezpiens Sessw. (mit àl ² ). Nebst li. valkùs "zähe" zu vìlkt.

Avots: ME IV, 457

verpele, eine Locke, Flocke (die sich zusammengerollt hat) Wessen (mit er̂ ); ein Röllchen (Streifen) gekämmter Wolle (mit er̂ ) Lubn., (mit er̂ ² ) Ruj.; ein Wirwarr, Durcheinander; "grīzte" Memelshof, (mit er̂ ) Meiran, Oknist, Sonnaxt, Wolmarshof: zirgs sabraukts verpelēs (das Haar lockt sich vor Nässe) Lubn. kuodeļas gals sagriežas nejaukā verpelē Jauns. luoceklīši . . . izšāvās nuo cisām un nuo lupatu verpelēm Jauns. III, 276. Zur Wurzel von vḕrpt.

Avots: ME IV, 541

vurpaliņa "?": : kuodeļa, vurpaliņa VL. n. Celm.

Avots: ME IV, 676