Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kuodeļa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kuodeļa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (22)
kodaļa
kùodaļa [Wolm., C., Jürg., kùodaļa 2 Lis., kuôdaļa Arrasch], N. - Sess. n. U., [Lesten], eine Tocke (Flachs); ein zusammengewickeltes Päckchen (Heede u. dergl.): (vilkam) aste kâ kuodaļa BW. 2381 var. ietin savu mīkstu sirdi baltas vilnas kuodaļā BW. 17330 var. (meitas) kâ pakulu kuodaliņas BW. 20313, 1. Vgl. kuodeļa.
Avots: ME II, 340
Avots: ME II, 340
kodeļa
kodeļš
liekšiņa
‡ liẽkšiņa Frauenb., ein Brettchen, an das die Flachstocke (kuodeļa) befestigt wird: uz liekšiņu uzsprauž vērpjamuos linus.
Avots: EH I, 753
Avots: EH I, 753
nočīkstināt
nùočĩkstinât, fakt. zu nùočĩkstēt, knarren, quietschen machen, knarrend abspinnen, eine Strecke Weges knarrend zurücklegen, ein Lied ableiern: pa dienu viņa var nuočīkstināt divas kuodeļas Jauns.
Avots: ME II, 770
Avots: ME II, 770
prēdaļa
prēsliņš
prẽsliņš, derjenige Teil des Spinnrades, wo die kuodeļa befestigt wird PS. prèslīca 2 Mar., Stomersee, dar Spinnrokken: viņa izstiepj savu uoku pēc... prēslicas un viņas pirksti satveŗ... vārpstu Glück Spr. Salom. 31, 19. Aus r. пряслица dass.
Avots: ME III, 390
Avots: ME III, 390
sakuldināt
sakuldinât: sievas ... atraisīja vaļā linu grīztes, sakuldināja ("?") tās, un sprēslenīcu galuos izauga baltas kuodeļas Virza Straumēni 3 311.
Avots: EH XVI, 420
Avots: EH XVI, 420
saplekšināt
saplekšinât,
1) ankieben
(intr.) lassen: milti ap dzirnavām saplekšināti Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 21;
2) flach und glatt schlagen od. zerdrücken
Wolm., Ermes, Ruj., Lettg.; mit der Hand sadauzīt (z. B. weichen Lehm, Brot) Roop, Mar., Sessw., Salisb., Allendorf u. a.;
3) abtrampein, abtreten:
gani tâ saplekšinājuši tīrumu, ka grūti uzart Mar. pīles saplekšinājušas miežus Wolmarshof;
4) "sabradāt" (zeķes, pastalas); (mit Kot u. a.) besudeln Lös., Odsen, Stomersee, N. - Laitzen, Jürg.; "piemĩt istabu slapjām kājām" Orelien; aitas saplekšinājušas (saminušas, sabuojājušas) sienu N. - Peb.;
5) aus einer weichen Masse nachlässig anfertigen:
s. nuo māliem dažādus kustuoņus Jürg.;
6) mit Lehm vermauern
Wolmarshof;
7) = saņudzinât, savelt 2: s. linu kuodeļas Druw.
Avots: ME II, 702
1) ankieben
(intr.) lassen: milti ap dzirnavām saplekšināti Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 21;
2) flach und glatt schlagen od. zerdrücken
Wolm., Ermes, Ruj., Lettg.; mit der Hand sadauzīt (z. B. weichen Lehm, Brot) Roop, Mar., Sessw., Salisb., Allendorf u. a.;
3) abtrampein, abtreten:
gani tâ saplekšinājuši tīrumu, ka grūti uzart Mar. pīles saplekšinājušas miežus Wolmarshof;
4) "sabradāt" (zeķes, pastalas); (mit Kot u. a.) besudeln Lös., Odsen, Stomersee, N. - Laitzen, Jürg.; "piemĩt istabu slapjām kājām" Orelien; aitas saplekšinājušas (saminušas, sabuojājušas) sienu N. - Peb.;
5) aus einer weichen Masse nachlässig anfertigen:
s. nuo māliem dažādus kustuoņus Jürg.;
6) mit Lehm vermauern
Wolmarshof;
7) = saņudzinât, savelt 2: s. linu kuodeļas Druw.
Avots: ME II, 702
skapsna
skapsna: auch Gr.-Buschh., Heidenfeld; linu s. Saikava, Sonnaxt. skapsnu var sajemt divuos trijuos pirkstuos Sonnaxt. damest kādu skapsniņu sāls ebenda; "matu kušķis, dzijas šķipsna" Lubn.; "maza daļa nuo linu saujas vai kuodeļas" Meselau. mums vairs tik tāda skapsniņa vien ir palikuse pāri nuo visa meža AP.
Avots: EH II, 501
Avots: EH II, 501
šķetekls
šķe̦te̦kls, ein Knäuel, ein zusammengewickeltes Päckchen (kuodeļa) Lubn. Zu šķetêt I.
Avots: ME IV, 29
Avots: ME IV, 29
sprēslica
sprẽslica (unter sprēslîca): kuodeļa, sprēslica pa namu dancuoja BW. 18210. Demin. sprēsliciņa BW. 6978 var.
Avots: EH II, 559
Avots: EH II, 559
sprēslīce
sprēslīce (unter sprēslîca): auch (mit è 2 ) Sonnaxt (woran die kuodeļa befestigt wird).
Avots: EH II, 559
Avots: EH II, 559
sprēslītis
sprēstiča
spūrlice
spūrlice "?": spūrlice [?] (Var.: sprēslice), kuodeļa pa namu dancuoja BW: 18210, 4.
Avots: ME III, 1033
Avots: ME III, 1033
uguņains
vaķans
I vaķans (wohl aus *vaķe̦ns) "etwas Grosses, Schweres"; "ein (nicht grosses Korwenhof, aber) gut aufgemästetes Lebewesen" A.Schwanb., Korwenhof; "ein dickes, kleines Kind" Kroppenhof (bei Schwanb.); "ein kleines, feistes, weiches Katzen- oder Hundejunges; ein sehr dicht (in viele Kleider) gekleideter Mensch" Aahof, Kalnemois, Stomersee: bē̦rns jeb teļš kâ vaķans Alswig (hier werde ein junges, feistes, weiches Lebewesen mit einem vakans vergüchen). Wenn vom Begrift "Welches" auszugehen ist, vielleicht nebst vaķē̦ns I, vakāns und vaķis III auf mnd. wocke "der eingebundene Flachs am Rocken" (le. kuodeļa) beruhend; vgl. die Bed. von vaķe I 1 LKVv.
Avots: ME IV, 449
Avots: ME IV, 449
vaks
IV valks,
1) in N.-Bartau n. Etn. II, 50, Wirgin., = valkans I 1: valka mīkla Etn. II, 50, Wirgin. valks māls Wirgin. siênas tika apsmē̦rētas ar valki sastampē̦tiem māliem Antrop. II, 51. lāva ir ļuoti bieza un valka MWM. X, 21;
2) = valkans I 2: valka (mīksta un gluda) kuodeļa, valks biezpiens Sessw. (mit àl 2 ). Nebst li. valkùs "zähe" zu vìlkt.
Avots: ME IV, 457
1) in N.-Bartau n. Etn. II, 50, Wirgin., = valkans I 1: valka mīkla Etn. II, 50, Wirgin. valks māls Wirgin. siênas tika apsmē̦rētas ar valki sastampē̦tiem māliem Antrop. II, 51. lāva ir ļuoti bieza un valka MWM. X, 21;
2) = valkans I 2: valka (mīksta un gluda) kuodeļa, valks biezpiens Sessw. (mit àl 2 ). Nebst li. valkùs "zähe" zu vìlkt.
Avots: ME IV, 457
verpele
verpele, eine Locke, Flocke (die sich zusammengerollt hat) Wessen (mit er̂ ); ein Röllchen (Streifen) gekämmter Wolle (mit er̂ ) Lubn., (mit er̂ 2 ) Ruj.; ein Wirwarr, Durcheinander; "grīzte" Memelshof, (mit er̂ ) Meiran, Oknist, Sonnaxt, Wolmarshof: zirgs sabraukts verpelēs (das Haar lockt sich vor Nässe) Lubn. kuodeļas gals sagriežas nejaukā verpelē Jauns. luoceklīši . . . izšāvās nuo cisām un nuo lupatu verpelēm Jauns. III, 276. Zur Wurzel von vḕrpt.
Avots: ME IV, 541
Avots: ME IV, 541