Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēkot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēkot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

apgrēkoties

apgrè̦kuôtiês, sich versündigen: cilvē̦ks var maldīties un apgrē̦kuoties Kaudz. M.

Avots: ME I, 88

grēkot

grè̦kuôt, sündigen : kas gul, tas negrē̦kuo. Refl. -tiês, sich versündigen : es svētdien grē̦kuojuos BW. 6842.

Avots: ME I, 652

izgrēkoties

izgrè̦kuôtiês, viel, lange Zeit sündigen, den Weg der Sünde gehen: vai duomā, ka viņa izgrē̦kuojusies debesīs tiks LP. VI, 1007.

Avots: ME I, 740

nogrēkot

nùogrè̦kuôt, tr., eine Sünde begehen: kuo tā bija pret viņu nuogrē̦kujusi? De̦gl. Refl. - tiês, sich versüdigen.

Avots: ME II, 786

pagrēkot

pagrè̦kuôt, intr., sündigen (perfektiv): pagrē̦kuojis es diezgan savā mūžā.

Avots: ME III, 31

parēkot

‡ parẽ̦kuôt Rutzau, = parunât 1: atnāc pie manis p˙! Refl. -tiês Rutzau n. FBR. VIII, 137, = parunâtiês: atnācis ... p. ar mani Janš. Bandavā II, 131. mierīgi, guodīgi parunāties, p. Mežv. ļ. II, 9.

Avots: EH XIII, 167

rēkot

I rē̦kuôt,

1): "beachten"
Diet: viņš par tuo nerē̦kuo, das kümmert ihn nicht.

Avots: EH II, 369

rēkot

I rē̦kuôt, intr.,

1) rẽ̦kuôt Nigr., rechnen, schätzen, meinen, mutmassen Biel. n. U.: es rē̦kuoju, iesim vēl vienu baru cauri Janš. Dzimtene 2 I, 373. lai Anetes kundzenīte daudz ne˙kuo nerē̦kuojuot un tik sakuot jāvārdu II, 31. vai tu rē̦kuo, ka viņai tagad vaļas uz tevi skatīties? Dzimtene IV, 170. es jau biju rē̦kuojusi, ka laba nebūs V, 371;

2) sich gegenseitig beraten
Kurl. n. U. Zu got. garēhsns "Ratschluss", rahnjan "rechnen" und slav. račiti "wollen"? Oder eher aus rãkuôt "rechnen" PlKur. aus li. rokúoti < poln. rachować dass.?

Avots: ME III, 520

rēkot

II rẽ̦kuôt, ‡ Refl. -tiês Rutzau, zanken, streiten.

Avots: EH II, 369

rēkot

II rẽ̦kuôt, sich unterhalten, schwatzen Rutzau n. FBR. VII, 128, Dunika; erzählen PlKur. Zu rēkt.

Avots: ME III, 520

sagrēkot

sagrè̦kuôt, sündigen (perfektiv); viel sündigen: viņa ir nevainīga kâ bē̦rns un nevar sagrē̦kuot V. Eglītis. kuo viņš sagrē̦kuojis ar ganēm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 63. kas tiek sagrē̦kuots šai ziņā Stari I, 94. Subst. sagrè̦kuõjums, die Versündigung: visa sagrē̦kuojuma izlabuošana jau par vē̦lu Janš. Bandavā I, 122.

Avots: ME II, 629

uzgrēkot

uzgrē̦kuôt, (von neuem) sündigen (perfektiv): bē̦rns atkal uzgrē̦kuojis Bers., Salis.

Avots: ME IV, 333