Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēmens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēmens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

grēmens

grēmens, -s, [grēmeles Riga], grẽmes [N. -Peb.], Grünh. RKr. XII, 8, das Sodbrennen : mani dedzina grēmens, grēmes, grēmezis, grē̦ms. ich habe Sodbrennen. [Nach Berneker Wrtb. I,351 zu slav. grěti "wärmen".]

Avots: ME I, 652

rēmens

rẽ̦me̦ns: rē̦me̦najā vasaras rīta valgumā Janš. Mežv. ļ. I, 65.

Avots: EH II, 369

rēmens

rẽmens (g. s. -ns und -ņa) Bl., U., Elv., rēmenes Celm., Konv. 2 1113, rẽmeles N.-Autz, Wain., Bahten, Ahswikken, Weinsch., rẽmins Dunika, rẽmine PlKur., das Sodbrennen: rēmens (rēmeles) māc (peinigt), dedzina U. Nebst li. rė´muo dass. (bei Būga KSn. I, 328) zu rēdmenis (s. dies), indem rēm- auf rēdm- zurückgehen kann.

Avots: ME III, 520

rēmens

rẽ̦me̦ns Ruj., = re̦mde̦ns, lau, lauwarm: pakur mazu uguntiņu, lai pienam sūkalas paliek rē̦me̦nas! Naud. n. Etn. II, 129, Gold.

Avots: ME III, 520

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

grēmes

grēmens: auch Stender Gramm. 48; g. māc in einem handschriftl. Vokabular; g. rīkli dedzina Dünsb. Trīs romant, gadīj. 87. Plur. grēmeņi; Sodbrennen Bauske, Mitau.

Avots: EH I, 405

Šķirkļa skaidrojumā (9)

grēmas

grẽ̦mas Dond., Grünh., das Sodbrennen : grē̦mas vis˙stiprāk mē̦dz dedzināt pēc paēšanas. Vgl. grēmens.

Avots: ME I, 652

grēms

grẽ̦ms (unter grēmens ): Plur. grẽ̦mi Lemb., Schwitten, Serben, Sodbrennen Bauske, Mitau: man grē̦mus dedzina Lemb.

Avots: EH I, 405

griemelis

griemelis [mit ostle. ie aus ē?], für grēmens.

Avots: ME I, 659

mākt

màkt, -cu, tr., befallen, überfallen, bedrängen, drücken, plagen, quälen, bewältigen: lietuvē̦ns, slāpes, grēmens, kle̦pus viņu māc. drusku vājums kājas māc LP. V, 335. mani sāk jau mākt drusku bailes VII, 125. tie māks cilvē̦kus nuost pašā dienas laikā Kaudz. M. lai jājuot uz tuo un tuo vietu ve̦lnu mākt LP. IV, 19. Refl. -tiês,

1) sich aufdrängen, mit dem Zusatz
virsū: viņš mācas man virsū kâ nelabais od. kâ lietuve̦'ns;

2) sich bewölken:
nu˙pat stipri mācas Saul. laiks, debess mācas, es zieht ein Regenwetter auf. jau mācas veča vaigs. [màkt vielleicht zu slav. mačьkati "kneten, pressen, drücken", s. Berneker Wrtb. II, 2 und Walde Wrtb. 2 451; màktiês

2 vielleicht zu makņa (s. dies), čech. mákati "nässen",
la. mācerāre "wässern" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 8 und 70 und Patersson Zur Kenntnis 13 f.]

Avots: ME II, 580

rēdmenis

rẽdmenis Sassm., das Sodbrennen Dond. n. FBR. V, 126 und 132: man rēdmenis dedzina; der Plur. rẽdmiņi in Dond. "der Gaumen": rēdmiņus dedzina. Nebst rēmens I (s. dies) wohl zu ahd. rāzi "scharf von Geschmack", la. rōdere "nagen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 369.

Avots: ME III, 518

rēmeles

rẽmeles: "rēmens I." ME. III, 520 zu verbessern in "rẽmens."

Avots: EH II, 369