Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

grēve

grẽve, grē̦va Rojen, Mag. XVII, 2, 170, grẽvis [am Tuckumschen Strande], L., ST., U., der Strömlingswolf. [Zu li. grė´va "неряха"?]

Avots: ME I, 653


grēvelītis

grēvelītis "?": ej, puisīti, grēvelīti, ne es tava līgaviņa BW. 9326. [Reimwort zu kpēvelītis ; zu li. grė´velis "неряха"?]

Avots: ME I, 653



rēve

rẽve, ein steiniges Feld NB.; eine Reihe von Erhöhungen Dunika: kāpu r. Nebst li. rėvà "Riff im Wasser, Hügel wohl aus mnd. ref (reve) "schmale Sandbank in der See".

Avots: EH II, 370


rēvelēt

rèvelêt 2 PV., laut und lange weinen od. lachen: bē̦rns rēvelē vienā rēvelēšanā.

Avots: EH II, 370


rēvelis

rèvelis PV., ein Schreihals, ein Weinerlicher.

Avots: EH II, 370


strēve

strẽve NB. "liela (istabas) spilla". Aus mnd. streve "Strebe(pfeiler)".

Avots: EH II, 587

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

krēvulis

[krēvelis "?": ak tu puiša krēvelīti (Var.: knēvelīti)! BW. 9325, 1 var. - Vgl. grēvelītis.]

Avots: ME II, 277

Šķirkļa skaidrojumā (2)

rēkt

rèkt (li. rė˜kti "brüllen") PS., Arrasch, Jürg., N.-Peb., C., rèkt 2 Tirs., Lis., Golg., Bers., Kl., Kr., rêkt 2 Karls., Ruj., Selg., Bauske, Iw., praes. rē̦cu, praet. rēcu, brüllen, laut schreien, heulen, heftig weinen U.: lācis rē̦c RKr. VII, 655. lauva rē̦c Tirs., Ronneb. ērzelis rē̦c Etn. II, 51. ērzelis rē̦kdams šim virsū LP. VI, 61 l. māju luopu rēkšana Vēr. I, 63. zviedzin zviedze, rēcin rēce rēvelnieku kumeliņi BW. 13370, 2. tad ta nu rē̦c, ka rē̦c, der brüllt mal Mag. XIII, 2, 67. viņš aiz dusmām sāk rēkt, ka nevar apklausīties Ronneb. rē̦kdami un šņākdami grasī- jušies meitai uzkrist Etn. II, 22. sirmgalvis tik nežēlīgi rēca A. v. J. 1900, S. 404. bē̦rns rēca lielā rēkšanā Tirs. jūra rē̦c JR. IV, 119, Plūd. Das Präsens urspr. wohl mit e, s. Le. Gr. 601. Wohl nebst rē̦kuôt II zu slav. rekǫ "sage", serb. ùroci "Beschreiung" und vielleicht mhd. ruohen "brülten", s. Fick Wrtb. II 4 , 347 und 14, 11 (zur Bed. vgl. an. belja ađa, ae. bellan "brütlen", ahd. bellan "betlen": apr. billtt "sagen" u. a.).

Avots: ME III, 519


smilkts

smilˆkts 2 Iw., -s, smìlkts 2 , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis 2 Kl., Fehteln, smilˆktis 2 Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smilˆkte 2 Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smilˆktes 2 Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smalˆks.

Avots: ME III, 963, 964