Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rīstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rīstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizrīstīties

[aizrīstīties L., "durch hastiges Schlucken etwas in die Luftröhre bekommen"].

Avots: ME I, 47


atrīstīt

atrĩstît beim Wiederkäuen (aus dem Magen) zurückwürgen (tr.; von Kühen gesagt): a. gre̦muokli nuo kuņģa mutē C., Sessw. Refl. -tiês Trik., (sich würgend) die Kehle freibekommen, nachdem man sich verschluckt hat: nevar a.

Avots: EH I, 162


ierīstīt

[ìerĩstît, sich würgend verschlingen: asaku Bauske.]

Avots: ME II, 58


izrīstīt

izrīstît;

1) ausfressen
Kegeln: viens pats visu izrĩstījis;

2) "?": izrīstījis un izkrācis Lange Latv. ārste 42. Refl. -tiês, eine Zeitlang sich würgen
Jürg. u. a.: izrīstījās, bet nevarēja izvemties.

Avots: EH I, 477


norīstīties

nùorĩstîtiês, eine Weile sich würgen: nuorīstījās, it kâ kas kaklā būtu aizspriedies R. Sk. II, 166. čūska nuorīstās vien LP. I, 125.

Avots: ME II, 840



rīstīt

rĩstît: "vairāk reižu mēģināt nuorīt" Salis; Refl. -tiês,

2) nach Schlingbarem haschen
AP.: ar baltiņu neduomā paart! viņš tev tik rīstās ar ēšanu.

Avots: EH II, 376


rīstīt

rĩstît C., Karls., -u, -ĩju, hastig schlingen U.: čūska ilgi rīstīja krupi, kamē̦r pēdīgi tuo nuorija D. mēs smieklus pilnām mutām rīstījām MWM. VIII, 129. ve̦se̦lu pus˙minūti viņš rīstīja atbildi A. XX, 13. Refl. -tiês, sich würgen Windau, Vank., U.: Sprw. rīstās kâ vilks, kas jē̦lu gaļu parēdies. vi,na rīstījās kâ žņaugta Vēr. I, 1502. jums nav jārīstās pēc gaisa II, 790. Horns aiz dusmām rīstījās Pasaules lāp. 260. Zu rĩt.

Avots: ME III, 539


rīstīties

rîstîtiês 2 , sich auf den Weg rüsten, anschicken: rīstuos uz pļavu Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 540

Šķirkļa skaidrojumā (3)

aizrīt

àizrĩt, tr., verschlucken, versclingen: ēdieni - mēli vēlies aizrīt - cik gardi un salde̦ni LP. V, 236. Refl. -tiês, freqn. aizrīstīties, sich verschlucken, ersticken: vilks gandrīz ar kaulu aizrijās Adam. kad tu aizrītuos! (Verwünschen). tā pīpīte pavisam aizrijusēs (sich verstopfen) A. XX, 36.

Avots: ME I, 47


krākstīties

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties 2 Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266


rīt

rĩt (li. rýti "schlucken"), praes. riju (dial. rīnu, z. B. in Kroppenhof, A.-Schwanb.), praet. riju, tr., intr., schlukken, schlingen, fressen: rij tāvu rīšanu! von vielem, hastigem Schlingen. nu˙dien, tad ir visas aplupījis; rij tavu rīšānu! LP. VI, 293. rij, ka(d) tu pārplīstu (pārsprāgtu)! Mag. XX, 3, 42. Refl. -tiês,

1) einander schlingen:
neē̦dušam de̦sa de̦su rijas Birkert Sakāmv. 51;

2) sich (beständig) zanken, streiten
(eig.: einanderschlingen, fressen): ļautiņi rijas un ē̦das Aus. I, 61;

3) - rīstīties, sich würgen
U. Subst. rĩšana, das Schlucken, Schlingen, Fressen; rijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Schlingens; das Verschlungene, Gefressene; rijẽjs, ein Fresser, Verschlinger; galas rijējs zvē̦rs, ein fleischfressend Tier U. Nach Osthoff MU. IV, 45 zu ai. riṇāti "lässt fliessen", rīyatē "gerät ins Fliessen", aksl. rinǫti od. rijati "fliessen; stossen", ae. rīd "Strom", cymr. rhid "Same" u. a.

Avots: ME III, 540