izrīstīt
‡ izrīstît;
1) ausfressen
Kegeln: viens pats visu izrĩstījis;
2) "?": izrīstījis un izkrācis Lange Latv. ārste 42. Refl. -tiês, eine Zeitlang sich würgen
Jürg. u. a.: izrīstījās, bet nevarēja izvemties.
Avots: EH I, 477
1) ausfressen
Kegeln: viens pats visu izrĩstījis;
2) "?": izrīstījis un izkrācis Lange Latv. ārste 42. Refl. -tiês, eine Zeitlang sich würgen
Jürg. u. a.: izrīstījās, bet nevarēja izvemties.
Avots: EH I, 477