Paplašinātā meklēšana

‡ grîste ² Iw., Riedgras.

Avots: EH I, 407

ķeĩzarīste ,* das Kaisertum.

Avots: ME II, 360

prīste, die Strähne Wid.: vēl tikai viena pati prīste turējās, tad striķis būs pušu Dīcm. pas. v. I, 13.

Avots: ME III, 391

rìste ² : auch Liepna, Und. Ps. 2, ₂₄ .

Avots: EH II, 376

rìste ² (apr. riste "Rute") Mar. n. RKr. XVII, 133, Oppek., Schwanb., = rĩkste (s. dies).

Avots: ME III, 539

rīstenis, eine geflochtene Reuse, ein Fischkorb Bielenstein Holzb. 673. Zu rīste.

Avots: ME III, 539

grīkste, mit eingeschobenem k lokal für grīste, etw. Zusammengedrehtes, ein Bündel, ein Strauss, ein Strohwisch Naud. : puķes grīkstēs savītas Apsk.

Avots: ME I, 656

līdzā (unter līdzai): auch (mit ĩ ) Perkunen, Sehrunden: ganam rīste lìdzā ² Liepna. lai balsiņš l. skan ar citām masiņām BWp. 278, 3 var. bē̦rzu birzi l. devu. BW. 17630.

Avots: EH I, 746

‡ palips "linu nuošķis, atšķirts nuo linu grīstes vīšanai" NB.

Avots: EH II, 151

pràvs C., PS., Neuenb., prâvs ² Līn., Bl., pràvs ² Kl., recht gross, ansehnlich U.: prāvas siena grīstes BW. III, 1; 23. puika diezgan prāvs, var pats jau maizi pelnīt Laud. - prāvs, hurtig, fürnehmlich, fürtrefflich Für. I; tas ir prāvs vīrs, das ist ein hurtiger Kerl. - prâva ² ("braša, le̦pna") dziesma Nigr.: nuo rīta dziedāju prāvaju dziesmu nuo uošu, nuo liepu, nuo uozuoliņu VL. prāvāki, die Vordersten, Fürnehmsten Für. I; prāvs, erfahren L. Subst. prizvums, die Grösse, Ansehnlichkeit; grosser Wuchs U. Etwa zu and. frao, ahd. frō "Herr" (wozu Walde Vergl. Wrtb. II, 37)? In der Bed. "hurtig" etwa (vgl. Mahlow AEO 33) zu ahd. frao, frō "strenuus, alacer" (wozu Walde i c. II, 88)? In beiden Fällen aber macht das le. à Schwierigkeiten. Eher daher vielleicht entlehnt (etwa in der Bed. von le. krietns) aus slav. pravъ "recht". In Oppek., wo altes ā zu uo geworden ist, spricht man z. B. von einer pràva ² (= krietna, spēcīga) rùka (< ruoka).

Avots: ME III, 384

rĩkste: Demin. rìkstiņa ² (neben rìkstīte ² ) Saikava,

1): stiba ganam, r. bē̦rna pḕršanai Behnen. pādei kukulis, auklim r. (Var.: rīkstes, rīksta ) BW. 2014, 2 var. šaut ... ve̦cu puisi ar ābeļu rīkstiņām (Var.: rīkstītḕm)! 22118, 1;

4): uz rīksti uzliek dzijas, kad auž Frauenb.; ‡

6) die Kurbel am Spinnrad
Pussen; ‡

7) vēja r. Diet, ein Wasserreis am Obstbaum;
‡

8) rīkstīte, der Ladstock
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Büchse"); ‡

9) "(salmu, siena) grīste" Seyershof.

Avots: EH II, 376

rĩkste (li. rýkštė "Rute"),

1) die Rute;
übertr.: die Prügel: rīksti lauzt, griêzt, eine Rute brechen, schneiden. rīkstes duot, prügeln. nerātnam bē̦rnam vajaga rīkstes Ahs. Sprw.: asa rīkste dara rāmus bē̦rnus. kas uotram. rīksti griež, pats dabū pērienu (wer andern eine Grube gräbt, fällt selbst hinein). rīkšu gre̦dze̦ni "aus kleinen Ruten angefertigte Ringe für die Osterschaukel" Lancmanis; rīkstes "apgalveņu virsējā daļa" Etn. II, 157;

2) der Fidelbogen
Für. I;

3) ein Szepter
Für. I;

4) ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhles geschoben wird
Bielenstein Holzb. 399 (vgl. die Abbild. S. 398); ein dünner Stab, woran man die Aufzugsfäden bindet ebenda 401;

5) fig., der Schmerz; die Strafe:
tās rīksies, kuo bē̦rni ve̦cākiem griež; sāp vis˙vairāk Blaum. dieva rīkste, die Strafe Gottes: uguntiņa, dieva rīkste Br. 618. Nebst rīste (s. dies) nach Persson Beitr. 344 und 501 zu rist "binden".

Avots: ME III, 537

rīši, ein kleines Stangennetz Depkin n. U. Zu rīste.

Avots: ME III, 540

rīstaine, eine zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen Bielenstein Holzb. 548. Zu rīste.

Avots: ME III, 539

‡ virpains, wirbelnd (?): v. viesulis Sārts Str. 243. pa ... dūmeni izšāvās virpaina grīste Druvas san 29.

Avots: EH II, 787