Paplašinātā meklēšana

apgãdniẽks, -niẽce, auch apgãdnis, -ne, der Versorger, die -in, Be-: viņš palika par familijas apgādnieku A. XVII, 122. māte, kas bija vienīgā bē̦rnu apgādniece, bija vājīga un nespēcīga Aps. VII, 31. bē̦rns ve̦cāku apgādnis ve̦cuma dienās Vārpa II, 45.

Avots: ME I, 87

I ìejûgt, an -, einspannen: kas iejūgts, tas jāizjūdz Kaudz. M. 15. Refl. - tiês, sich einspannen: spēcīgam saimniekam nav vē̦rts iejūgties saimnieka sakās Jaunā Raža IV, 79.

Avots: ME II, 23

līgans: auch ("?") Lesten n. FBR. XV, 22. lĩgans purvs, l. ("kas ļuogās) cilvē̦ks Windau. šuo pasmaguo, līganuo ("?") auguma Ciema spīg. 215. viņa spēji atliecās atpakaļ, līgana ("?"), spēcīga un bez nuoguruma Anna Dzilna 99. līganā ("?"), smagā gaita 176. juzdams ķermeņa līganuo drebēšanu 181. gāja ... līganu ("?") gaitu, vēl. ... lāgā neatmanīdama, kurp nu jāiet Azand. 37. miestiņa trauki, līgani (bis zum Rande gefüllt?) un putuojuoši Anna Dzilna 180. guovs ka viena lìgana ² ("?" Substantiv?) Meselau (von einer fetten Kuh).

Avots: EH I, 747, 748

mazspècîgs, macht-, kraftlos, zu Geringem fähig: acīs lasāmas tādas kâ mazspēcīgas dusmas JR. IV, 85.

Avots: ME II, 574

ne-izdevĩba, das Misslingen, Malheur: spēcīgais cilvē̦ks lai tad pēc pirmās neizdevības gļē̦vi sašļuktu A. vai arī kāda cita neizdevība ceļā?

Avots: ME II, 715

nespècîgs, Kraftlos, hinfällig, Schwach: māte bija vājīga un nespēcīga Aps.

Avots: ME II, 733

pãrspècîgs, übermächtig: pārspēcīgi iespaidi MWM. X, 22; pārspēcīga nasta Latv.

Avots: ME III, 177

pràvs C., PS., Neuenb., prâvs ² Līn., Bl., pràvs ² Kl., recht gross, ansehnlich U.: prāvas siena grīstes BW. III, 1; 23. puika diezgan prāvs, var pats jau maizi pelnīt Laud. - prāvs, hurtig, fürnehmlich, fürtrefflich Für. I; tas ir prāvs vīrs, das ist ein hurtiger Kerl. - prâva ² ("braša, le̦pna") dziesma Nigr.: nuo rīta dziedāju prāvaju dziesmu nuo uošu, nuo liepu, nuo uozuoliņu VL. prāvāki, die Vordersten, Fürnehmsten Für. I; prāvs, erfahren L. Subst. prizvums, die Grösse, Ansehnlichkeit; grosser Wuchs U. Etwa zu and. frao, ahd. frō "Herr" (wozu Walde Vergl. Wrtb. II, 37)? In der Bed. "hurtig" etwa (vgl. Mahlow AEO 33) zu ahd. frao, frō "strenuus, alacer" (wozu Walde i c. II, 88)? In beiden Fällen aber macht das le. à Schwierigkeiten. Eher daher vielleicht entlehnt (etwa in der Bed. von le. krietns) aus slav. pravъ "recht". In Oppek., wo altes ā zu uo geworden ist, spricht man z. B. von einer pràva ² (= krietna, spēcīga) rùka (< ruoka).

Avots: ME III, 384

radît (slav. roditi "gebären"), -u, -ĩju, tr., gebären L.; schaffen; hervorbringen, hervorrufen: Sprw. dievs radīja putnu spārniem, cilvē̦ku ruokām. dieva duots, dieva radīts. zuobi īsti kâ radīti kuošanai LP. II, 46. kalēja amatam tas tīri kâ radīts Alm. Kaislību varā 127. viņa bija spēcīga un tādam darbam kâ radīt radīta Vēr.I, 1467. Igora pārnākšana rada visur prieku Krieviņ Stāsts 21. Refl. -tiês,

1) geboren werden; erschaffen werden:
kad tas bē̦rns radījās? wann ist das Kind geboren? U., Zaravič. tad saulīte brūte bij, kad zemīte radījās BW. 33869;

2) sich vermehren
L., Bergm. n. U.; zureichen, gedeihlich sein Bergm. n. U.: milti radās, das Mehl ist verschlagsam L., U.;

3) sich finden
(= rasties) U. Subst. radîšana, das Erschaffen: pasaules radīšana; radîšanâs, das Geboren-, Erschaffenwerden; radĩjums, das Erschaffene, das Geschöpf: kaut˙kas nemirstīgs... vaduot cilvē̦ka dzīvi un paceļuot tuo pārāku par citiem radījumiem Etn. IV, 81. - pa radījumu od. pa radījumam, von Geburt an Bergm. n. U.; radîtãjs, der Schöpfer: radītāja spē̦ks, prieks, die Schöpferkraft, -lust. Da es in der Bed. von slav. roditi teilweise abweicht, und die zugrunde liegende Wurzel auch im Baltischen altererbt ist (vgl. rasma. raža und rads), so dürfte radît eher mit slav. roditi verwandt, als daraus entlehnt sein. Altes Kausativ zu rast(iês)?

Avots: ME III, 462

sakļaût Domopol, tr., zusammenschmiegen, zusammenlegen: papeles ar... kuopā sakļautiem zariem Latv. viņš sakļāva ruokas pār galvu Akurater. putni ar sakļautiem spārniem Saul. I, 125. čūska ar sakļautiem, zvīnainiem spārniem Zalktis I, 24. Refl. -tiês, sich (seitwärts, schief gegeneinander Kronw.) neigen; sich zusammenschmiegen, -pressen, -drücken; zusammensinken; sich schliessen (von Blumen): šis šķūnis ilgi neturēs: gluži sakļāvies Erlaa. labība sakļāvusies N.-Peb. slieces sakļāvušās Kronw. grābeklis sakļâvies Wessen. ve̦cā ce̦pure pa˙visam sakļāvusēs Vēr. II, 1239. sakļāvusēs platmale A. XX, 642. virve sakļaujas viņa ruokās A. Upītis. dubļi sakļaujas tūliņ kuopā MWM. VII, 324. līdzrunātaji sakļaujas tik šauri, ka ne˙viens viņu nevar ieraudzīt B. Vēstn. viņa spēcīgais augums bija tâ kâ sakļāvies A. v. J. 1900, S. 726. viņš izskatījās vēl vairāk sakļāvies nekâ agrāk Vēr. II, 907. ziedi sakļaujas pie pārgruozībām ebenda 408. lapiņas sakļāvušās viena pie uotras ebenda 409.

Avots: ME II, 651

smar̂ša PS., smar̂ša ² Ruj., Selg., Dond., Sessau, der Geruch, Duft U., Siuxt, Lieven-Bersen, Memelshof (anderswo: smar̂ža, smaka): ievu ziedi smaršai labi BW. 12720. puķu smaršu kvēpinādama Pūrs II, 62. me̦dus smarša Aus. I, 110. iepilināt smaršu Zeib. Sk. 11. spēcīga, veselīga smarša Austr. k. 1892. jūt . . . laikme̦ta garu un smaršu Vēr. I, 1402. jūs mūsu smaršu e̦sat smirduošu darījuši Glück II Mos. 5, 21. nejauka smarša Makk. 9, 9. Wohl aus urbalt. *smards(t)jā (zu smir̂dêt), vgl. li, smarsė od. smarstas "Gestank" und Sommer Balt. 126.

Avots: ME III, 954

spècîgs (li. spėkingas "kräftig" Lit. Mitt. I, 391), stark, kräftig; fähig: spēcīgs kâ griķu blezputra (von jem., der kräftig zu sein scheinen will, es aber nicht ist) RKr. VI, sak. v. 245. spēcīga smarša Austr. kal. 1893, S. 46. spēcīgu runu Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 18. spēcīgi vārdi LP. III, 48. (nuoziegumi) ik˙kurš par sevi ir spēcīgi atnest nāves spriedumu Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 10.

Avots: ME III, 991

spruñga Planhof, = ķe̦za, spruñgas C., Nötk., die Klemme U.: jaunietis iekļuva sprungās. nu nabadziņš sprungās, nun ist der Arme in Verlegenheit U. nu viņš lielā spruñga Drosth, spēcīgas ruokas viņu turēja nuo abām pusēm cieti kâ sprungās Janš. Dzimtene V, 58. sprungu iemaukti, ein Zaum mit eisernem Gebiss: kâ tramīgu meža zirgu spruñgu iemauktuos vaļādams un padarīdams sev paklausīgu Janš. Dzimtene ² II, 308. nācās cieši tuo (= zirgu) turēt un valdīt sprungu iemauktuos Dzimtene V, 279. Kontaminiert aus spruga(s) und spranga(s)? Oder (wenn mit un als Schwächung von ide. on) zu spranga(s) ?

Avots: ME III, 1024

stināgs, ein Knüppel: spēcīga ruoka viņu nuotvē̦rusi aiz ļukauss, spēcīgs stinags dancuojis pa muguru Veselis Saules kapsē̦ta 71. Aus stiba. šķinaga?

Avots: ME IV, 1070

strauja (li. sraujà, slav. struja "Strom, Strömung"), die Strömung" Wid., der Stromstrich LKVv., der Strom: tik spēcīga kâ liela ūdens strauja Lautb. Ind. un Arija 100. mūzikas skaņas ir kāšu strauja, kas viļņuojuot sē̦ras un bē̦das pruojām aizrauj Luomi 77. vītuoliņam upes strauja saknes plikas pludināja Ve̦nsku Ed. Jaunas dzejas 26. tecēja pa(r) baznīcu sudraba un ze̦lta straujas Pas. IV, 376 (aus Lixna). Ein loc. s. straujī (= strautā) BW. 8433, 4.

Avots: ME IV, 1081

švelme: Glut, Hitze (mit el˜) Schrunden: šuodien ir gan š. (vom Wetter); "spēcīga, strauja liesma" Memelshof: cik karsta š. nuo egles zariem!

Avots: EH II, 661

uzkùopt,

1) in Ordnung halten, in Ordnung bringen
U.: māju, ē̦kas uz-kuopt, das Gesinde, die Gebäude gut in Stand erhalten durch rechtzeitige Reparaturen U. jāuzkuopj istaba Seibolt Sk. 30. pilsē̦tu kuoši uzkuopt Launitz Stāsti 20;

2) durch Pflege hochbringen; auffüttern:
kas par tuo, ka kauli un āda! gan uzkuopšuot LP. V, 248. Refl. -tiês,

1) (für sich) in Ordnung bringen, aufräumen
(perfektiv): saimniece jau uzkuopusies; seine Wirtschaft durch Sorgfalt hochbringen N.-Peb.;

2) sich durch Pflege hochbringen, sich auffüttern:
saimnieks labi uzkuopies. tā izskatījās vēl diezgan spēcīga un uzkuopusēs Seifert Chrest. III, 2, 203. uzkuopies, wohlbeleibt Segew.;

3) sich antrinken, sich besaufen
Golg.

Avots: ME IV, 349

II vē̦za, vē̦zs, = atvē̦za: nav ne˙kādas vē̦zas Vīt. vē̦zs par mazu ders. ar mazu vē̦zu nav ne˙kāda spēcīga sitiena ders. Zu vēzêt.

Avots: ME IV, 573

zaļuoksnîgs A.-Ottenhof, Schwanb., = zaļuoksns: atvasas kļūst... zaļuoksnīgi spēcīgas Janš. Bandavā I, 31. brašā, zaļuoksnīgā meita Līgava I, 24.

Avots: ME IV, 688

zūzuôt,

1) = zūzêt II 1: lē̦ns vējiņš zūzuoja MWM. VIII, 161. vē̦smas zūzuoja par tuo MWM. VIII, 165;

2) = zūzêt II 3: eisā, bērniņ, eisā! kas tev[i] rītu zūzuos? BW. 2107, 4;

3) "?": gaisā zūzuo spēcīga... smarša RA.

Avots: ME IV, 755