Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rūķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rūķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
aizrūķēt
àizrũķêt,
1) sorgfältig etw. irgend wohin schaffen:
ve̦cā māte visas savas mantiņas aizrūķējusi uz klēti Tirs., JK.;
2) verbieten
Sessw. n. U.; verhindern: es būtu nuo kunga dabūjis zirgu, bet vagaris aizrūķēja Jan.
Avots: ME I, 48
1) sorgfältig etw. irgend wohin schaffen:
ve̦cā māte visas savas mantiņas aizrūķējusi uz klēti Tirs., JK.;
2) verbieten
Sessw. n. U.; verhindern: es būtu nuo kunga dabūjis zirgu, bet vagaris aizrūķēja Jan.
Avots: ME I, 48
apbrūķēt
aprūķēt
atrūķēt
brūķēt
‡ brũķêt, -ẽju,
1) (ge)brauchew;
2) trinken, saufen:
kuo es guodā darīšu? b. vair nevaru Ramkau. Aus mnd. brūken.
Avots: EH I, 246
1) (ge)brauchew;
2) trinken, saufen:
kuo es guodā darīšu? b. vair nevaru Ramkau. Aus mnd. brūken.
Avots: EH I, 246
norūķēt
nùorũķêt,
3): verbieten -
auch C.; tiesa pārtrauca ruopelnieku nuorūķē̦dama: "nerunāt tik gaŗi!" P. W. Šis ar mani tiesāties? 20; beseitigen: n. svešnieku valdību Saikava.
Avots: EH II, 82
3): verbieten -
auch C.; tiesa pārtrauca ruopelnieku nuorūķē̦dama: "nerunāt tik gaŗi!" P. W. Šis ar mani tiesāties? 20; beseitigen: n. svešnieku valdību Saikava.
Avots: EH II, 82
norūķēt
nùorũķêt, tr.,
1) sorgsam in Ordnung bringen, abräumen:
vecenīte savas mantas nuorūķējuse, ka ne˙kas nestāv nevietā Druw. n. RKr. XVII, 70;
2) abnutzen, [misshandeln Salis n. U.], abquälen: zirgu, cilvē̦ku;
3) verbieten
[Erlaa]; beseitigen, [vertilgen U.], verdrängen: nuolēma turpmāk nuorūķēt baznīcas upuru ķeseli Latv. ieradums, kas bez žē̦lastības būtu jānuorūķē MWM. VII, 157. vajag tik nuorūķēt zināmus kavēkļus Vēr. II, 81;
[4) konfiszieren
L.;
5) verweisen, schelten
Peb., Erlaa n. U.].
Avots: ME II, 842
1) sorgsam in Ordnung bringen, abräumen:
vecenīte savas mantas nuorūķējuse, ka ne˙kas nestāv nevietā Druw. n. RKr. XVII, 70;
2) abnutzen, [misshandeln Salis n. U.], abquälen: zirgu, cilvē̦ku;
3) verbieten
[Erlaa]; beseitigen, [vertilgen U.], verdrängen: nuolēma turpmāk nuorūķēt baznīcas upuru ķeseli Latv. ieradums, kas bez žē̦lastības būtu jānuorūķē MWM. VII, 157. vajag tik nuorūķēt zināmus kavēkļus Vēr. II, 81;
[4) konfiszieren
L.;
5) verweisen, schelten
Peb., Erlaa n. U.].
Avots: ME II, 842
rūķēt
rūķēt
I rũķêt,
1): emsig arbeiten
Nötk.; darba rūķē̦t^āja BW. 10447, 2 var. šuo tuo rūķē̦dami un piekuopdami Janš. Mežv. ļ. II, 371; ‡
2) pie darba r. Nötk., zur Arbeit anspornen, antreiben:
viņš jau visus rūķēpie darba. Refl. -tiês: "pūlēties, rūpēties" Salis.
Avots: EH II, 388
1): emsig arbeiten
Nötk.; darba rūķē̦t^āja BW. 10447, 2 var. šuo tuo rūķē̦dami un piekuopdami Janš. Mežv. ļ. II, 371; ‡
2) pie darba r. Nötk., zur Arbeit anspornen, antreiben:
viņš jau visus rūķēpie darba. Refl. -tiês: "pūlēties, rūpēties" Salis.
Avots: EH II, 388
rūķēt
I rũķêt PS., Karls., Nigr., -ẽju, intr., auch refl. -tiês, unermüdlich, f1eissig arbeiten Nigr., geschäftig sein; wühlen, schüren, scharren U. kuo tad gan māju saimniece ar saviem luopiņiem vien izdarīs, lai arī juo rūķē̦damās? Siliņš 34. rùķēt 2 cieti (duris), zumachen Golg. In der Bed. "geschäftig sein" aus mnd. ruken "besorgt sein um, sorgen für". Die Bed. "wühlen" usw. beruht vielleicht auf einer Bed. "schnüffeln"; in diesem Fall aus mnd. ruken "riechen". Jedenfalls schwerlich ein Erbwort.
Avots: ME III, 570
Avots: ME III, 570
rūķēt
II rūķêt, -ẽju, konfiszieren Wend. n. U. Dürfte auf rūķêt "wühlen" beruhen. Vgl. rūķis "Visitator".
Avots: ME III, 570
Avots: ME III, 570
sabrūķēt
‡ sabrũķêt Salis, eine gewisse Zeit hindurch gebrauchen (?): trīs četrus gadus man[us] vāģus sabrūķēja.
Avots: EH II, 398
Avots: EH II, 398
sarūķēt
sarūķēt
sarūķêt Karls., zusammenraffen Salisb. n. U. Refl. sarūķêtiês, näher zusammenrücken U.
Avots: ME III, 724
Avots: ME III, 724