krūšadata
‡ krūšadata, eine Gewandspange (Fibel): jaunmuodīgas krūšadatas (brošas) Dünsb. Skaistā Mīle 117.
Avots: EH I, 663
Avots: EH I, 663
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rūša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rūša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
krūšains
rūša
rūša zeme Mag. IV, 2, 139, rùša 2 zeme Gr.-Buschhof, Golg., Schwanb., Eisenerde; s. auch rūža zeme.
Avots: ME III, 573
Avots: ME III, 573
Šķirkļa skaidrojumā (4)
rūsis
I rūsis,
1): rūša zeme Lettihn, eisenoxydhaltiger Boden;
nuoberzēt (rakstāmām spalvām) rūšus (Rost?) un tintes apkaltumus Jauns. Raksti IV, 68. gē̦rbs ... kļuvis netīri pe̦lē̦ks un plankumains gan nuo rūšiem ("?"), gan nuo tintes 64. kuodes ēda vilnānītes, rūši ("?") pašu ne̦sātāju BW. 27696 var. iemešu rūšu ("?") piku ... ganībās, lai rūsēja, lai pelēja ... gana meitas 12727, 5;
2): Getreiderost
(mit ù 2 ) Warkl.; salnai ē̦stas, rūšam kuostas Tdz. 57654, 1;
3): rūši me̦t Setzen, es wetterleuchtet
(dieselbe Bed. hat wahrscheinlich auch rūsis ve̦lk Gr.-Buschh. n. Fil. rnat. 64).
Avots: EH II, 389
1): rūša zeme Lettihn, eisenoxydhaltiger Boden;
nuoberzēt (rakstāmām spalvām) rūšus (Rost?) un tintes apkaltumus Jauns. Raksti IV, 68. gē̦rbs ... kļuvis netīri pe̦lē̦ks un plankumains gan nuo rūšiem ("?"), gan nuo tintes 64. kuodes ēda vilnānītes, rūši ("?") pašu ne̦sātāju BW. 27696 var. iemešu rūšu ("?") piku ... ganībās, lai rūsēja, lai pelēja ... gana meitas 12727, 5;
2): Getreiderost
(mit ù 2 ) Warkl.; salnai ē̦stas, rūšam kuostas Tdz. 57654, 1;
3): rūši me̦t Setzen, es wetterleuchtet
(dieselbe Bed. hat wahrscheinlich auch rūsis ve̦lk Gr.-Buschh. n. Fil. rnat. 64).
Avots: EH II, 389
rūža
traucēt
tràucêt PS., Serbigal, Wolm., traûcêt 2 Orellen, Ruj., Salis, Segew., Widdrisch, traũcêt AP., Arrasch, Bl., Dond., Frauenb., Iw., Jürg., Kand., Līn., Ramelshof, Ruj., Schujen, Siuxt, Stenden, Wandsen, tràucêt 2 Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. u. a., -ẽju,
1) erschüttern
U.; traucēt ābuoļus St. "Äpfel schüttern";
2) tr., schrecken, aufschrecken, scheu machen
U.: traucēt zivis dukurī Gr.-Buschh. irbe svilpa šiliņā, traucē manu kumeliņu BW. 11194;
3) stören
(mit aũ) Gold., Mitau, Salisb.: mieru traucēt Pürs I, 104. netraucē viņu nuo saldas dusas! LP. VII, 399. kas Rūša maiguo miegu traucēja JK. caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
4) anspornen:
traucēja ērzeli, lai skrien LP. VI, 267. Refl. -tiês,
1) (mehrfach) aufschrecken
(intr.; von Pferden, Kindern gesagt) Warkl. (mit àu 2 ), St.;
2) sich storen:
viņš neliekas traucēties, er lässt sich nicht storen. viņa ... paēda..., netraucēdamās ne˙nieka par tuo, ka . . . Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 132. - Subst. traucêšana, das Schrecken; das Storen: darba traucēšana; traucẽjums, die Storung; traucê̦tājs, wer (auf)schreckt (tr.); wer stort. Zu traukt.
Avots: ME IV, 223, 224
1) erschüttern
U.; traucēt ābuoļus St. "Äpfel schüttern";
2) tr., schrecken, aufschrecken, scheu machen
U.: traucēt zivis dukurī Gr.-Buschh. irbe svilpa šiliņā, traucē manu kumeliņu BW. 11194;
3) stören
(mit aũ) Gold., Mitau, Salisb.: mieru traucēt Pürs I, 104. netraucē viņu nuo saldas dusas! LP. VII, 399. kas Rūša maiguo miegu traucēja JK. caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
4) anspornen:
traucēja ērzeli, lai skrien LP. VI, 267. Refl. -tiês,
1) (mehrfach) aufschrecken
(intr.; von Pferden, Kindern gesagt) Warkl. (mit àu 2 ), St.;
2) sich storen:
viņš neliekas traucēties, er lässt sich nicht storen. viņa ... paēda..., netraucēdamās ne˙nieka par tuo, ka . . . Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 132. - Subst. traucêšana, das Schrecken; das Storen: darba traucēšana; traucẽjums, die Storung; traucê̦tājs, wer (auf)schreckt (tr.); wer stort. Zu traukt.
Avots: ME IV, 223, 224
vērpdināt
‡ vērpdinât, spinnen lasseh (?): tai māmiņai viena meita, - aizkrāsnē vērpdināja; prūšam galvu pievē̦rpusi, circeņiem de̦guntiņu Tdz. 59655 (aus Rutzau).
Avots: EH II, 777
Avots: EH II, 777