bezrūpīgs
bezrũpîgs, sorgenfrei, sorglos: kā bē̦rns laizdamies bezrūpīgā miegā A. XX, 241; bezrūpīga dzīve.
Avots: ME I, 285
Avots: ME I, 285
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rūpīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rūpīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
drūpīgs
nerūpīgs
rūpīgs
rũpîgs Wolm. u, a., rûpīgs 2 Salis, Widdrisch (li. rūpìngas "sorgfältig"), bekümmert, sorgenvoli; sorgsam, mühsam, angelegentlichU., sorgfältig: muļķis rūpīgs sē̦dē̦dams pātarus skaitīja LP. VI, 648, ēdienus nuolika rūpīgi tīrītā . . . te̦lpā Pūrs I, 106.
Avots: ME III, 571
Avots: ME III, 571
Šķirkļa skaidrojumā (4)
atveikties
‡ atveiktiês "?": stāstīšanas brīži nenāca ik˙katru vakaru, bet vienīgi... kad krusttē̦viem prāts atveicās bezrūpīgs un jautrs Kaudz. Atmiņas I, 74.
Avots: EH I, 179
Avots: EH I, 179
čopīgs
gražīgs
gražîgs,
1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [
2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;
3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].
Avots: ME I, 642
1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [
2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;
3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].
Avots: ME I, 642
rūķīgs
rũķîgs, auch rūķisks, arbeitsam, unermüdlich: rūpīgs un rūķīgs saimnieks Janš. Dzimtene 2 II, 395. ve̦cais rūķīgais Vizuļu saimnieks Apsk. v. J. 1903, S. 344. pašam rūķīgākajam saimnieciņam grūti uz priekšu izkulties Siliņš 58. latvieša mūžam nerimstuošā rūķiskā daba Plūd. Llv. II, 352.
Avots: ME III, 570
Avots: ME III, 570