rūķīgs
rũķîgs, auch rūķisks, arbeitsam, unermüdlich: rūpīgs un rūķīgs saimnieks Janš. Dzimtene 2 II, 395. ve̦cais rūķīgais Vizuļu saimnieks Apsk. v. J. 1903, S. 344. pašam rūķīgākajam saimnieciņam grūti uz priekšu izkulties Siliņš 58. latvieša mūžam nerimstuošā rūķiskā daba Plūd. Llv. II, 352.
Avots: ME III, 570
Avots: ME III, 570