1)der Raum über der Klete [Nerft], = klētsaugša:jumtā virskraškas skribināja pele Jauns. klētij bij stipri dēļu griesti; mazāk vajadzīgās mantas glabājās augšā, uz kraškas Jauns.;
2)der Raum im alten Schornstein, wo Schinken und Würste geräuchert wurden Stockm. n. Etn. I, 122: tas sasniegs kraškā gaļu i(r) zemē stāvē̦dams [aus Neu - Bewershof] BW. 20138. [šk wohl hochle. für šķ.]
drašķît, -īju [li. draskýti"zerreissen"], schnitzen, spalten:malku, cukuru drašķīt Gr. - Sess. Refl. -tiês, -ķuos, -ījuos, draškâtiês [zu draška] N. - Autz n. U., sich reissen, balgen, toben, lärmen:puiši drašķās ar meitām N. - Schwanb. kuo tu plēsies, kuo tu drašķies? [auch: unruhig sein, sich ungebärdig anstellen U.]
Kļūdu labojums: draškâtiês [zu draška] N.-Autz. U. = unruhig sein N.-Autz. U. draškâtiês [zu draška]
karaša[in Waidau angeblich auch mitāzwischenrundšgesprochen],kàrša PS., [Wolm.], ein verächtl. Demin.karaška RKr. XVII, 138,
[1)Festbrot, Weissbrot];
2)ein flacher Kuchen aus grobem, dunklem Mehl: karašu taisa nuo tās pašas mīklas, paplāni izspiežuot un ar pirkstu caurumiņus izduŗuot; tuo tad aplaista ar kreimu un apkaisa ar sāli, vai arī apsmērē ar sālītu sviestu Etn. I, 42, Gold., Kand.steidzies, ņem sijātuo miltu trīs mē̦rus, mīci un dari karašasI Mos. 18, 6.stiepies gaŗa, pleties plata, mana griķu karašiņa BW. 2922. kuo tu labāk ņem: kuokā kārtu vīru vai saulē ce̦ptu karašu(Rätsel: Apfel, Kuhfladen). Sprw.:pie ielauztas karašas visi ķeŗas. drudža karaša,Fieberkuchen U.[Auskarask"Kuchen, Fladen " nach Thomsen Beröringer 257; aus dem Lettischen od. Kurischen stammt wohlkaraišis(bei Memel), das durch das synonymeragaĩšisformell beeinflusst sein kann.]