Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raži' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raži' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
daražiņa
graži
graži, die Kaprice, der Eigensinn, der Zorn (von Kindern) : bē̦rnam uznākuši graži Lös, AP., Plm. bē̦rns aiz gražiem aizve̦lkas Etn. III, 145. puikam bij graži (dusmas) pārgājuši Dok. A. kalēja pretuošanās tik tādi graži un mazbē̦rna aušības Duomas IV, 229.
Avots: ME I, 641
Avots: ME I, 641
karažiņa
karažiņa [Warkl.], eine verächtliche Bezeichnung eines jungen ["schwachen und ungewandten" Warkl.] Mädchens: karažiņu, karažiņu kuncītis cēla kamanās BW. 12424, 1.
Avots: ME II, 160
Avots: ME II, 160
raži
raži
‡ II raži, Stoppeln Dunika: basām kājām nevar pa ražiem staigāt; das untere Ende einer Roggengarbe Gramsden: kad iebāž zem ražiem ruoku, tad jūt tur vēl drē̦gnumu Kaltenbr. Wohl aus li. ražaĩ "Stoppeln".
Avots: EH II, 360
Avots: EH II, 360
ražins
Šķirkļa skaidrojumā (12)
graža
graža,
1) der Stolz, die Hoffart, der Übermut
Mag. XX, 3, 207 : bij naudiņa, bij gražiņa ; kuo ar gražu nuogražuoju, tuo ar naudu nuomaksāju BW. 3423 ;
2) der Schöne, der Stolze, Hoffärtige :
ļaudis mani gražu (Var. : le̦pnu) sauca, re̦dz raže̦ni staigājam BW. 5667, 1. Zu grazns.
Avots: ME I, 641
1) der Stolz, die Hoffart, der Übermut
Mag. XX, 3, 207 : bij naudiņa, bij gražiņa ; kuo ar gražu nuogražuoju, tuo ar naudu nuomaksāju BW. 3423 ;
2) der Schöne, der Stolze, Hoffärtige :
ļaudis mani gražu (Var. : le̦pnu) sauca, re̦dz raže̦ni staigājam BW. 5667, 1. Zu grazns.
Avots: ME I, 641
grazis
grazis,
2) (die Kaprice):
es tev gan šituo grazi izdzìšu Saikava. bē̦rnam uznāk graži (auch: grazis) ebenda.
Avots: EH I, 400
2) (die Kaprice):
es tev gan šituo grazi izdzìšu Saikava. bē̦rnam uznāk graži (auch: grazis) ebenda.
Avots: EH I, 400
grazis
* grazis [erschlossen aus dem nom. pl. graži], ein eigensinniges, unartiges Kind Mar. n. RKr. XV, 114. [In Bers. auch : die Kaprice bē̦rnam uznāk grazis).]
Avots: ME I, 641
Avots: ME I, 641
karaža
‡ III karaža, verächtl. Bezeichnung für eine weibliche Person: karažiņu (Var.: čaražiņu, varažiņu u. a.) ... cēla kamanās BW. 12424, 1.
Avots: EH I, 587
Avots: EH I, 587
kuncītis
kuraža
kuraža [Wenden], oft kuražas [PS., N. - Peb.], n. U. auch kuraži,
1) ein Bauerschlitten mit einem Korbe, eine Kobitke
Ulpisch, Ruhtern, Ruj., Drsth., [Bers.], Lasd., Lubn., Burtn.: viņš gulēja kuražā uz salmiem Niedra. egļu rati, bē̦rzu spieķi, kārklu rīkšu kuražiņa BW. 19061. zirģelis uzmuocīja kalnā liepu kriju kuražiņas Vēr. I, 769 ;
[2) kuraža, ein Gestell mit einer Rücklehne, das auf den Holzschlitten gelegt wird, um bequemer zu sitzen:
kuražu uzsien ragavām, kad brauc uz pilsē̦tu ar precēm Jürg.]
Avots: ME II, 321
1) ein Bauerschlitten mit einem Korbe, eine Kobitke
Ulpisch, Ruhtern, Ruj., Drsth., [Bers.], Lasd., Lubn., Burtn.: viņš gulēja kuražā uz salmiem Niedra. egļu rati, bē̦rzu spieķi, kārklu rīkšu kuražiņa BW. 19061. zirģelis uzmuocīja kalnā liepu kriju kuražiņas Vēr. I, 769 ;
[2) kuraža, ein Gestell mit einer Rücklehne, das auf den Holzschlitten gelegt wird, um bequemer zu sitzen:
kuražu uzsien ragavām, kad brauc uz pilsē̦tu ar precēm Jürg.]
Avots: ME II, 321
piružīņa
piružīņa "?": piružiņu, varažiņu puiši cēla kamanās; es meitiņa kâ puķīte, kājām te̦ku raudādama BW. 12424, 2; "neuzvedīga sieviete; piža I 2" Bauske; "ein Frauenzimmer von kleinem Wuchs" Arrasch.
Avots: ME III, 228
Avots: ME III, 228
slotraža
stražs
stražs, ein Aufseher: stārastiņa meita biju, atkal straža līgaviņa BW. 31545, 1. eita, straži, stārastiņas! 31411 var. Aus poln. strož.
Avots: ME IV, 1083
Avots: ME IV, 1083
taraža
taraža (vgl. taraša),
1) "?": taratas, taražas vakara māsas; visu dienu taražuoja gar savu māsu BW. 21081 (ähnlich 16673). taražiņu . . . puiši ņēma kamanās 12424, 2 var.;
2) taraža Bershof, Warkl. "jem., der viel Unsinn redet";
3) "?": caur visām tavām taražām Lautb. Vidv. II, 57.
Avots: ME IV, 132
1) "?": taratas, taražas vakara māsas; visu dienu taražuoja gar savu māsu BW. 21081 (ähnlich 16673). taražiņu . . . puiši ņēma kamanās 12424, 2 var.;
2) taraža Bershof, Warkl. "jem., der viel Unsinn redet";
3) "?": caur visām tavām taražām Lautb. Vidv. II, 57.
Avots: ME IV, 132
varaža
varaža,
1): g. pl. varažu ("?") BW. V, S. 601, № 157051; varažiņas ("?") Tdz. 45974, 2;
2): "te̦nkas" Base; ‡
4) "kas apkārt vazājas un iet pa durīm vairākkārt nuo vietas iekšā un ārā" Saikava.
Avots: EH II, 757
1): g. pl. varažu ("?") BW. V, S. 601, № 157051; varažiņas ("?") Tdz. 45974, 2;
2): "te̦nkas" Base; ‡
4) "kas apkārt vazājas un iet pa durīm vairākkārt nuo vietas iekšā un ārā" Saikava.
Avots: EH II, 757
varaža
varaža,
1) etwas oberflächlich Genähtes, Gesticheltes, Getrakeltes
Vīt.; "varza, ķimpa" Vīt.; "Verwickeltes, Verwühltes" Bers.;
2) "niekuošana" Celm.: atme̦stu tukšās fražu varažas A. v. J. 1897, S. 888;
3) comm., wer oberflächlich näht, stichelt, flickt
Vīt.; wer eintönige Lieder singt (in der Verbind. čaraža varaža; verächtl. Bezeichnung) Vīt.; verächtl. Bezeichnung für eine Person: tas jau tāds varaža, ka nuo viņa gudrs netiec! Vīt. čaražiņu, varažiņu bāliņš veda kamanās BW. 12424. Wohl zu vērt "(schlecht) nähen".
Avots: ME IV, 475
1) etwas oberflächlich Genähtes, Gesticheltes, Getrakeltes
Vīt.; "varza, ķimpa" Vīt.; "Verwickeltes, Verwühltes" Bers.;
2) "niekuošana" Celm.: atme̦stu tukšās fražu varažas A. v. J. 1897, S. 888;
3) comm., wer oberflächlich näht, stichelt, flickt
Vīt.; wer eintönige Lieder singt (in der Verbind. čaraža varaža; verächtl. Bezeichnung) Vīt.; verächtl. Bezeichnung für eine Person: tas jau tāds varaža, ka nuo viņa gudrs netiec! Vīt. čaražiņu, varažiņu bāliņš veda kamanās BW. 12424. Wohl zu vērt "(schlecht) nähen".
Avots: ME IV, 475