raži, Adv., = raže̦ni, schön, trefflich: dziedat, meitas, nu iet raži (Var.: kuoši), mežiem gali luocījās! BW. 260,1.

Avots: ME III, 493

‡ II raži, Stoppeln Dunika: basām kājām nevar pa ražiem staigāt; das untere Ende einer Roggengarbe Gramsden: kad iebāž zem ražiem ruoku, tad jūt tur vēl drē̦gnumu Kaltenbr. Wohl aus li. ražaĩ "Stoppeln".

Avots: EH II, 360