Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'raits' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'raits' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

raits

I raĩts: viņiem iet tâ raĩtāki ar divi zirgi Frauenb. pašķiŗas raitākas gaitas visās zemēs Sudrabkalns V. b. l. 132.

Avots: EH II, 351

raits

I raĩts Kurs. (hier auch raĩtns), Pe̦nkule, Adv. raĩti N.-Autz, eilig, schnell, fix, hurtig Zeezern, Gothardsberg: raiti strādat Ruhental, Bauske. skrej raiti! N.-Autz. tam raĩti suokas darbs Bixten. darbs . . . caur maniem pirkstiem raiti rit Duomas III, 1234. steigu steidzībā, raitā rīcībā Asp. Saulains stūrītis 40. jauna gaita, straujīgi raita, tev atvērsies Asp. raiti (fliessend, geläufig) lasīt Ar. Zu ritêt?

Avots: ME III, 471

raits

II raits, undicht (um Mitau); leer; frei; rein: raita istaba. kad mušas izdzītas, tad paliek raits. laužu drūzmai izklīstuot paliek raitāks Kav. nu ir piedarbs raits nuo pe̦lum Alksnis-Zundulis. kuoki meža malā me̦tas jau raitāki Mitau. palika jau raĩtāks N. Bergfried. ielas palikušas gan˙drīz raitas Līguotnis Stāsti I, 63. raituo ratu dimda Duomas III, 1236. tik tukša un ràita man pasaule šķiet Vēr. 215. e̦ze̦rs pilnīgi raĩts nuo le̦dus Janš. Dzimtene V, 247. prāts nuo ikdieniškām rūpēm raits A. XI, 453. nuo tās ķibeles es tagad raĩts Nigr. nuost nuo krūts man sluogi veļas, bē̦du māktais prāts tuop raits Plūd. tas smagas bruņas ne̦s; es - viegls ràits Rainis. ja... tas (bērns)... pazūd... dzelmē, tad viņa ir nuo tā svabada.:. uz visiem laikiem, un viņa ir atkal tada pat raĩta kā katra cita meita Janš. Dzimtene V, 438. tagad e̦smu raits nuo visiem netīrumiem Hasenpot. Vgl. raids II.

Avots: ME III, 471, 472

raits

III raĩts: es braukšu r. (ich werde reiten) Silajāņi, Warkh.

Avots: EH II, 351

raits

III raits Rutzau (li. raĩtas), ràits 2 Lettg., Adv. raitu Pilskalne (Kr. Illuxt), raitus Dunika, raiti, reitend Wallhof, Biel. n. U.: jāj raits! reite! Kurische Nerung. cilvē̦ks, kuo satiku, bija raĩts Dunika. jaunāki ļaudis raiti un ve̦cāki braukšus N.-Bartau n. RKr. XVI, 107; in Rutzau auch substantivisch: der Reiter.

Avots: ME III, 472

Šķirkļa skaidrojumā (4)

atraitnis

atraĩtnis, atraĩknis 2 Kand., auch atraĩtis [Tr.], raits">atraits, atraikts, atreitis, fem. atraîkne 2 Kand. atraĩkne, atraĩtne C., PS., atriekne U., atraite Kruhten, atraitene BW. 27849, s. auch BW. 3952, 9509, 9712, 9738, 9778, 11626, 14927, [15383], Witwer, Witwe: atraitņam smaga ruoka, divreiz mīti gredzentiņi BW. 9509. pats agri palicis atraitnī U. b. 113, 27. Sprw.: atraitnis dabū citu sievu, bet bē̦rns nedabū citu māti. [atraiknis entweder nach Le. Gr. § 118 b rein phonetisch aus atraitnis oder durch die Wurzel reik- in li. riẽkti "schneiden" beeinflusst. Dass atraitnis älter ist als atraiknis, dafür spricht atraitis; dies wohl zur Wurzel reit- in le. riest "abfallen, sich trennen".]

Avots: ME I, 184

raids

II raĩds, leer; arm Gr.-Sessau: raida istaba Grawendahl. nu e̦smu giuži raids! jetzt habe ich keinen Heller mehr! Naud. vgl. raits II.

Avots: ME III, 470

raitenieks

raiteniẽks, raĩtiniêks Dunika (li. raĩtininkas), raitnieks Wallhof n. Manz. Lettus, U., (mit ài 2 ) Warkh., Warkl., der Reiter: uz baznīcu un mājās braucuot 4-6 raitnieki jāj braucējiem pa priekšu RKr. XVI, 110 (aus Ober-Bartau). . . . kāds es biju raitenieks: zīda pušķi zemi slauka, drebēt dre̦b kumeliņš BW. 13910, 2. pavaicāju kumeļam, kur palika raitenieks 31933, 12. nuozviedzas kumeliņš, pie kapiem piejājuot: te gul mans raitenieks (Var.: raitinieks), mans auziņu devējiņš 27638, 6 var. Zu raits III.

Avots: ME III, 471