Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raĩti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raĩti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
atraitnis
atraĩtnis, atraĩknis 2 Kand., auch atraĩtis [Tr.], atraits, atraikts, atreitis, fem. atraîkne 2 Kand. atraĩkne, atraĩtne C., PS., atriekne U., atraite Kruhten, atraitene BW. 27849, s. auch BW. 3952, 9509, 9712, 9738, 9778, 11626, 14927, [15383], Witwer, Witwe: atraitņam smaga ruoka, divreiz mīti gredzentiņi BW. 9509. pats agri palicis atraitnī U. b. 113, 27. Sprw.: atraitnis dabū citu sievu, bet bē̦rns nedabū citu māti. [atraiknis entweder nach Le. Gr. § 118 b rein phonetisch aus atraitnis oder durch die Wurzel reik- in li. riẽkti "schneiden" beeinflusst. Dass atraitnis älter ist als atraiknis, dafür spricht atraitis; dies wohl zur Wurzel reit- in le. riest "abfallen, sich trennen".]
Avots: ME I, 184
Avots: ME I, 184
kraitvedis
kraĩtvedis, Führer des Brautschatzes der Mitgift: pūrvedi, kraitvedi, kur jumta rati? Rutzau, RKr. XV, 156. Enthält im ersten Teil li. kraĩtis "Brautschatz", [s. kriẽtele].
Avots: ME II, 256
Avots: ME II, 256
krietele
kriẽtele Hasenp., kriẽtelis, ein kleiner von Wurzeln (Hasenp.) od. von Pergeln geflochtener Korb, in welchem man Mehl den Pferden bringt Etn. IV, 98. Vgl. krieķis II. [Hierher wohl auch li. kraĩtis "коробья (для приданого); der Brautschatz"; vgl. semasiologisch le. pũrs, pũriņš.]
Avots: ME II, 284
Avots: ME II, 284
raitenieks
raiteniẽks, raĩtiniêks Dunika (li. raĩtininkas), raitnieks Wallhof n. Manz. Lettus, U., (mit ài 2 ) Warkh., Warkl., der Reiter: uz baznīcu un mājās braucuot 4-6 raitnieki jāj braucējiem pa priekšu RKr. XVI, 110 (aus Ober-Bartau). . . . kāds es biju raitenieks: zīda pušķi zemi slauka, drebēt dre̦b kumeliņš BW. 13910, 2. pavaicāju kumeļam, kur palika raitenieks 31933, 12. nuozviedzas kumeliņš, pie kapiem piejājuot: te gul mans raitenieks (Var.: raitinieks), mans auziņu devējiņš 27638, 6 var. Zu raits III.
Avots: ME III, 471
Avots: ME III, 471
raits
I raĩts Kurs. (hier auch raĩtns), Pe̦nkule, Adv. raĩti N.-Autz, eilig, schnell, fix, hurtig Zeezern, Gothardsberg: raiti strādat Ruhental, Bauske. skrej raiti! N.-Autz. tam raĩti suokas darbs Bixten. darbs . . . caur maniem pirkstiem raiti rit Duomas III, 1234. steigu steidzībā, raitā rīcībā Asp. Saulains stūrītis 40. jauna gaita, straujīgi raita, tev atvērsies Asp. raiti (fliessend, geläufig) lasīt Ar. Zu ritêt?
Avots: ME III, 471
Avots: ME III, 471