Paplašinātā meklēšana

àiztram̃dît, tr., verscheuchen, verjagen: kam manas kaziņas aiztramdīji BW. 2401, 1.

Avots: ME I, 57

‡ aptramdît,

1) herumjagen um:
suns aptramdīja jē̦rus ap dārzu Bauske;

2) schüttelnd durchsuchen:
puika aptramda ābeli (vai tur nav vēl patveries kāds ābuols).

Avots: EH I, 122

[attram̃dît, tr.,

1) scheuchend hertreiben:
vilku Salisburg, Drostenh., Wandsen, Warkland;

2) wegscheuchen
Ruj.]

Avots: ME I, 205

gramdît, ["bewegen"(?); fassen und schütteln Ruj. (mit - am̃); "forwährend hin und her jagen"(?) Druw. (vgl. tramdīt); "scharren" Wandsen (mit - am̃ -)]: nejutīšu, ka mani kāds gramdīs Vēr. I, 685. [Refl. gràmdîtiês Drobbusch, = gramstīties: viņš pa tumsu gramdās. Vgl. auch sagramdīt.]

Avots: ME I, 636

[ìegramdît,

1) mit einiger Anstrengung über eine unebene Strecke hineinwälzen:
iegr. mucu pagrabā Arrasch, Bauske;

2) ein wenig durchschelten
Trik.]

Avots: ME II, 17

ìetramdît, tr., schüchtern, wild machen: zirgu. nuonīkušais, ietramdītais cilvē̦ks Upītis Sieviete 211.]

Avots: ME II, 83

iztram̃dît ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) scheuchen, jagen: iztramdījuos, ne˙viena kaķa neredzeju Nötk.

Avots: EH I, 490

iztram̃dît, tr., aufscheuchen: ūpi nuo tumsas, zvē̦ru nuo migas.

Avots: ME I, 819

nùotramdît,

5): = nùotre̦ñkât 1 (mit am̃) Libau.

Avots: EH II, 101

[nùotramdît,

1) verscheuchen:
suns vistas nuotramdījis nuo pērkļiem Kl. nuotramdīt vistas nuo laktas Wolm.;

2) "nuorāt": n. bē̦rnu Warkl.;

3) "nuoķert": beidzuot se̦sku nuotramdīja Behnen;

4) = nùotraukt 1: n. ābuolus nuo ābeles N.-Peb.;

5) ermüden
(tr.): n. zirgu Bers. Refl. -tiês, hin und her laufend müde werden: kumeļi nuotramdījušies Lautb.]

Avots: ME II, 876

[pãrtramdît, hinüberscheuchen: p. guovis pār grāvi.]

Avots: ME III, 184

patram̃dît, tr., ein wenig beunruhigen, jagen, vexieren: gribē̦dams ve̦lnu patramdīt LP. VII, 1188.

Avots: ME III, 123

pìetramdît,

1) hinzujagen, -treiben:
p. nuošķīrušās aitas pie citām;

2) (eine Menge) herunterschütteln, -rütteln
(piekratīt):p. daudz ābuolu Arrasch;

3) zur Genüge schelten:
kuo tu viņu pietramdīsi? Warkl.

Avots: ME III, 305

ramdît,

1): auch Heidenfeld.

Avots: EH II, 353

ramdît (li. rámdyti "beruhigen"),

1) bändigen
Ar.: nevar tak viņa ramdīt;

2) beerdigen
U. Refl. -tiês Sessw., Peb. n. U., still werden, sich beruhigen. Zu rimt.

Avots: ME III, 476

sagramdît,

1) (mit am̃) zusammenscharren
Wandsen;

2) verwirren
(sajaukt), in Unordnung bringen: s. grāmatas Wenden.

Avots: ME II, 627

satramdît: kučieris saplīkšķina pātagu, satramda zirgus un tad, drusku pabraukājis, nuotura tuos Janš. Līgava I, 15.

Avots: EH XVI, 457

satramdît, tr., in Bewegung seizen Spr.; durchschelten Spr., ängstigen (perfektiv) Dr.; viel tramdît (bis zur Ermüdung od. Aufregung): satram̃dît zirgu, skudru pūli Dunika.

Avots: ME III, 764

tram̃dît: "traucēt" (mit am̂ ² ) Seyershof; "baidīt" (mit am̃) Strasden: t. (mit àm) guovis augšā, kas diezgan gulējušas AP.

Avots: EH II, 690

uztramdît,

1) (auf etw.) (hin)aufscheuchen, -jagen:
uztramdīt vistas uz kūtsaugšas, uztramdīt kuo kam virsū;

2) aufscheuchen:
uztramdīt zaķi, uztramdīt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 393

‡ II ā`rstêt ² Auleja "tramdīt": guovis viena uotra ārstē (jagen elnander, stossen einander mit den Hörnern).

Avots: EH I, 195

II dūzenēt "?": ve̦cais brālis jaunuo brāli dūzenēt dūzenēja BW. 12458, 1. [Wohl zu dūzenēt I. - In Bers. bedeute dùzenêt ^2: pakundzēties par uotru, tramdīt, dauzīt, dukņīt.]

Avots: ME I, 531

[izdricelêt Nötk., Bauske, Pampeln, izdricinât Windau "izkratīt, iztramdīt": sietu izdricelē, lai milti labāk cauri birst. ceļš bija nelīdze̦ns, - mani ratuos krietni izdricelēja. saimnieks izdricelē kalpus (= krietni viņus izstrādina).]

Avots: ME I, 729

kaņ̃ģerêt [C., PS.], -ẽju, tr.,

1) Pferde kurieren:
zirgus C. kaņģerēt ir zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt. tīrīt Lasd.;

2) peitschen,
mijuot zirgus jādelēt, pīckāt, tramdīt Lasd.;

3) lenken:
kaņģerē zirgu prātīgi, lai neiegāžamies grāvī Mar.; grundlos hin und her schickend keine Ruhe geben Ermes, Serbigal;

4) flicken, reparieren:
pulksteni Lasd. Refl. -tiês, sich kurieren U.

Avots: ME II, 157

marūdīt "tramdīt" Rutzau n. Etn. IV, 145. [Wohl durch li. marúdyti "quälen" aus dem Slawischen, s. Bezzenberger Lit. Forsch. 139.]

Avots: ME II, 564

‡ nùodukurêtiês Frauenb. "nuotramdīties; nemierīgi nuostāvēt (von Pferden)".

Avots: EH II, 41

pìevajât,

1) auf die Dauer, zur Genüge verfolgen:
kuo nu ienaidniekus pievajāsim?

2) = pietramdīt 1: p. aitas pie ganāmpulka Golg.;

3) hinzufegen:
p. salmus pie sienas Kl., Lis., Golg., N.-Peb.

Avots: ME III, 307

tramdît Dunika, Iw., Līn., Notk., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àm ² ) Kalz., Los., Meiran, Nerft., (mit am̂ ² ) Ruj., -u, -ĩju, scheuchen, jagen, schūchtern machen, beunruhigen, molestieren U., Ruhtern, Ulpisch; greifen wollen Spiess nach U.; stossen, schlagen: zirgu Dunika. tramdīja kumeliņu BW. 14676, 1. zē̦ni tramdīja vāveri Ruhtern, Ulpisch. ve̦lns ļaudis dažādi tramdījis LP. VII, 479. tramdīt zē̦nus IV, 25. mednieki mani tramda, kur lai slēpjuos? V, 185. man netīk skrīveri atlaist, nedz tramdīt Sadz. viļņi 35. ar ruoku tramdīdams . . . krēsla atzvelteni Seifert Chrest. III, 3, 41. ar kājām tramdījusi Glück Ezech. 25, 6. Refl. -tiês, scheu werden (?): dažam tramdās zirgs MWM. IX, 188. Zu tremt.

Avots: ME IV, 221

‡ tramêt, -ēju Sonnaxt "baidīt, tramdīt". Refl. -tiês (s. ME. IV, 221), ‡

2) "būt tramīgs, uzmanīgs" Nötk.

Avots: EH II, 690