Paplašinātā meklēšana

‡ atkrante, der Abhang eines Ufers ("kranta nuogāze") Nieder-Kurland.

Avots: EH I, 149

grante: gewöhnl. mit aņ̃ auch mit an̂ ² Wainsel n. FBR. XIV, 78; tuo upīti, kur re̦dz granti dibe̦nā BW. 11093 var.

Avots: EH I, 398

grante, grañts, - s, der Grand, Kies: granti vest. Entlehnt nebst li. grantas aus d. Grand.

Avots: ME I, 638

krañte (unter krañts),

2): šautavai ir k. priekšā, lai seiet caur Iw. uz dēlēm uzlika salmus vai cisu maisu; aizsita ārmalā kranti priekšā, lai cisas nenāk ārā, un tad uzklāja palagu (Beschreibung einer Bettstelle)
ebenda. piesē̦zdama uz gultas kranti Janš. Līgava II, 454 (ähnlich in Bērzgale).

Avots: EH I, 642

‡ põrañte Seyershof "dažādas sīkas un lielas mantas".

Avots: EH II, 312

prànte ² "ein Mass von 21 Fuss beim Graben von Gräben" Nerft.

Avots: ME III, 376

rañte (unter rañta),

1): auch Iw.; "rieva guovij uz raga" Frauenb. ("katru gadu viena r."); ‡

2) "aude̦klā ieausta strīpa" (mit an) Heidenfeld.

Avots: EH II, 354

trante, gew. der Plur. trantes, altes, zerrissenes Schuhwerk: kuo nu staigā tādās trantēs, nevar saaut labākas kājas! Memelshof.

Avots: ME IV, 222

àizdur̃t,

1) hinter etw. stecken: aizdurt puķi aiz ce̦pures;

2) durchstechend etwas befestigen:
aizdurt ar puļķi de̦sas gaļu;

3) stechend verletzen, anstechen, anspiessen, Stichwunden beibringen:
jē̦rs pašu laiku aizdurts Kaudz. M.; bildl.: kā aizdurta viņa krita uz savu bē̦rnu Aps. IV, 19. v. staigāja kā aizdurts A. VIII, 1, 97, wie von der Tarantel gebissen.

Avots: ME I, 23

‡ grañts, -a Dunika, Gramsden, Grob., Kal., OB., (mit àn ² ) Kaltenbr., = rante">grante. Vgl. li. grantas dass.

Avots: EH I, 398

‡ greñte AP., (mit èn ² ) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 165, greñts, -s AP., (mit èn ² ) Meiran, = rante">grante.

Avots: EH I, 404

griva: g. ir ķieģeļu gabali, ve̦ci māli, smiltis un grante, visādas sadrupušas roidas kuopā Seyershof.

Avots: EH I, 406

lâcàuzas, ältere Form für lâžàuzas, die Trespe Baldohn, Len. BW. 9267; Grünwald 13646, 29; Wilzen 19196, 8; Schlossberg 22241; Siuxt, Granteln 25630; Konv. ² 2099. [Vgl. semasiologisch estn. karu - kaerad "Trespe" (karu "Bär" . laer "Hafer".]

Avots: ME II, 434

ùoļaîns C., reich an Kalksteinen; kiesicht, kieselreich: uoļaina, rupja grante Būvm. 10. upei vietām uoļaina gultne Ascheraden.

Avots: ME IV, 418

runte,

2): "apaļa gruope" (mit uñ) Seyershof; "rante" (mit uñ) Roop n. FBR. XV, 148; čūskai ... cik ruñtes ("?"), tik kājas Kl.-Roop n. FBR. XV, 159.

Avots: EH II, 385

sablĩvêt, tr., fest, dicht zusammenstopfen, zusammenpacken Seew. n. U., zusammenfleihen Biel. n. U.: viļņu sablīvē̦tais smilšu kuls Latv. uzbeŗ kārtu grantes un tuo labi sablīvē Būvmācība 12. tu tuo malku esi tâ sablīvējis, ka uguns ne˙maz nede̦g Wain. sēnes krietni jāsablīvē; tad tās labāk stāvēs Dond. izcepu kukulīšus, sablīvēju šķirstiņā LP. IV, 181. braucēji sablīvē̦ti kâ siļķes (im Wagen) R. Sk. I, 141. viņi dzīvuo sablīvē̦ti cits pie cita kâ uostas pāļi Zalktis II, 62. sanesi visus krē̦slus ģē̦rbkambarī, sablīvē līdz griestiem čupā! LP. VI, 505. Refl. -tiês, sich zusammentun, sich dicht aneinanderstellen, sich sacken (von Gebäuden Biel. n. U.): cilvē̦ki sablīvējās lielpilsē̦tās MWM. IX, 938. sniegs piekrastēs sablīvējas; le̦di sablīvējas lieluos blāķuos Fest. vīriešu pulciņš, kuŗš bij cieši sablīvējies ap šņukstuošuo slīpernieku Latv. grē̦da sablīvējusēs Konv. ² 1414.

Avots: ME III, 595

sadzel̂t, tr., zerstechen, versengen: neej pie lapseņu punduŗa! lapsenes sadzels Nigr. nātres sadzels ebenda. ruožu zars sadzēla lūstuošuo sirdi MWM. IX, 601. viņš kâ taranteles sāpīgi sadze̦lts uzlēca Vēr. I, 1269. biedri kâ sa˙dze̦lti (sehr eilig, ungestüm, wie besessen) grib iet kruogā iekšā, bet stiprais nelaiž LP. VI, 548. ieskrēja kâ sa˙dze̦lts (Arrasch u. a.) od. sadze̦lts Ruj.

Avots: ME III, 620

uzdàlka ² Saikava, was über das Mass hinausreicht, die Zugabe: kad grantes gubā saber trīs skastes, tad ir vēl maza uzdalka klāt pie kubika Saikava, uzdalkām, dis Zugabe: duod ce̦turtuo uzdalkām! Celm. vienu sauju piemet vēl uzdalkām! Saikava. Wohl mit dem k des Rnssizismns priba(v)ka "Zugabe".

Avots: ME IV, 323