Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rauduve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rauduve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

rauduve

rauduve,

1): auch (mit -iv- gesprochen) Auleja, Borchow, Warkh., Zvirgzdine (mit àu 2 ), Kārsava, Pilda (mit au); "pīle" Zvirgzdine. "ferma" ME. III, 484 in "ferina" zu verbessern!

Avots: EH II, 356


rauduve

rauduve,

1) raũduve Tr., raûduve 2 Bauske, ràuduve Smilt., rauduva U., raûdava 2 Wandsen, raudava U., Ar., ràudava 2 Saikava, Kl., raũdava Bl., raudave Manz., Karls., ràudeve N.-Peb., ràudevea Gr.-Buschhof, raudeve Lubn., råũdev Schlehk n. FBR. VII, 44, raudive Infl. (z. B. Warkl. [mit àu 2 ], Ludsen, Cibla, Mērdzine), raudiva Infi. n. U., raudule Salis, Demin. auch rauduliņa, rauduļina, raudaliņa, raudaļiņa, raudalĩte, raudelĩte, raudatiņa, raudainīte, wilde Ente
U., Manz. Lettus, Tafelente (fuligula ferma L.) RKr. VIII, 99, U., Karls., Pfeifente U., Spiessente (anas acuta), auch Hausente Cibla; maza, maza, mūs[u] māsiņa, kâ e̦ze̦ra rauduvīte*) (Var.: raudulīte, raudaviņa, raudavīte, raudelīte, raudaliņa, raudaļiņa 15352, 3, raudatiņa, raudeviņa) BW. 7336. divi vien mēs māsiņas, kâ e̦ze̦ra raudavītes (Var.: raudevītes) 17519, 2. maza, maza raudaļiņa dūņas jauca e̦ze̦rā 23326. laižuos pate upītē, raudavīšu pulciņā, labāk upes raudavīte (Var.: raudavina, raudulīte, raudainīte), ne brālīša līgaviņa 13234. laidīšuos rāvājā, raudainīšu (Var.: raudalīšu) pulciņā 41171, 3. kas kait irbei netecēt, raudaliņa (Var.: rauduvīte) rasu vilka 23776 var, pili, pili, rauduvīte (Var.: raudevīte, raudavīte), nuo ūdeņa ūdenī! 8834, 4. raudivīte rasu krata 26551, 9. pārpeldēja pār Daugavu pe̦le̦kā raudaviņa 2514. raudaviņa grūtspārnīte Biel. 2109;

2) raũduve Tr., ràudave 2 Lis., rauduvīte, der Weissfisch Büttner
n. U.;

3) rauduvīte, eine Art Gras, das in Pfützen wächst
U. Vg1. rauda I.

Kļūdu labojums:
*) Möglicherweise gehören einige von den angeführten Belegen zu rauduve 2.

Avots: ME III, 484, 485

Šķirkļa skaidrojumā (13)

krekšēt

krekšêt (unter krekstêt),

1): auch Orellen n. FBR. XI, 44, Rutzau, Salis, Segew.; krekšēja kâ rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 23. nuo vēja mājai visas spāres sāk k. (krachen)
Warkl.

Avots: EH I, 648


kvarkšēt

kvarkšêt (unter kvarkstêt): auch von Fröschen) Warkl.; kunnas, vārnas kvar̂kš 2 Seyershof. kvarkšēs ka rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 27.

Avots: EH I, 689


maranots

maranuôts, rotbraun, die Farbe einer Wildente habend ("jāievē̦ruo, ka rauduves galva nav zaļa kâ citām meža pīlēm, bet mirdz sarkani brūna kāda vāverei mē̦dz būt spalva vasarā") Latv.: man atskrēja rauduvīte̦... pate bija maranuota, spārnu gali sudrabuoti BW. 28549.

Avots: ME II, 563


noklust

nùoklust, intr., zum Schweigen gebracht werden, zum Schweigen kommen: lielāka daļa prāvnieku nuoklusa Purap. rauduves aiz purviem klaigā, aizlaiz- damās, nuoklusdamas Rainis. [ka(d) tie bij nuoklusuši Apostelgesch. 15, 13.]

Avots: ME II, 799


parkšēt

parkšêt (unter par̃kšķêt): parkšuoša rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 25.

Avots: EH XIII, 168




raudavīte

ràudavīte N.-Wohlfahrt, = rauduve 1?

Avots: EH II, 356




rauduvēns

‡ *rauduvē̦ns (gesprochen mit -iv- ) Pilda n. FBR. XIII, 59, das Junge einer rauduve I 1.

Avots: EH II, 356


rudkaklis

rudkaklis (li. rudkãklis "rothälsig") Konv. 2 2319, = rauduve">rauduve, die Wildente (eig.: wer einen rotbraunen Hals hat).

Avots: ME III, 554


sliedēt

slìedêt C., (mit iẽ ) Ruj., Salis, -ẽju, das Getreide, das Gras der Wiese niedertreten, Gänge darin machen U., Wessen: sūta sargus nuopiļņavuot, kas pa nakti sliedē pļavu Pas. IV, 275 (aus Dricē̦ni). bite druvas nesliedēja (Var.: sliedes nedarīja) BW. 6511. uz e̦ze̦ra linus sēju, ... piesacīju gaigalām, lai rauduves nesliedē (Var.: nebraukā, nešļuokā) 28399.

Avots: ME III, 938