Paplašinātā meklēšana

‡ I àizraûdzêt, in Gährung bringen AP.: maize jau aizraudzē̦ta.

Avots: EH I, 45

‡ II àizraûdzêt, mit Rauch anfüllen Kaltenbr.: a. visu pagalmu ar dūmiem.

Avots: EH I, 45

apdraudzêtiês, apdraudzinâtiês, sich befreunden: dievduotais pavadīja laiku, ar meža radījumiem apdraudzē̦damies JK. V, 134. tev ar viņiem nebūs apdraudzināties V Mos. 7, 3, Joh. Off. 18, 14.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zustriechen ist):, Joh. Off. 18, 14.

Avots: ME I, 81

‡ apraûdzêt âdas Golg., Häute bis zu einem gewissen Grade beizen (perfektiv).

Avots: EH I, 108

draudzêt, -ēju, befreunden Bielenstein LSpr. I, 406; gew. mit sa-. Refl. -tiês, sich vereinen, sich befreunden, Umgang miteinander haben: vīrs ar ve̦lnu brīnum draudzējies LP. VI, 61. kas tev, zemnieka cilvē̦kam, ar kungu kāda draudzēšanās Alm.

Avots: ME I, 491

‡ ìedràudzêt,

1) tr., anfreunden, befreunden
Für. I, Heidenfeld, Lis., Lös., Ramkau, Schwanb., Selsau, Sessw., Trik.: ie. suni ar kaķi Trik.; "bekannt machen" Marienhausen: iedraudzē mani ar savu brāli!

2) intr., = iedraudzêtiês Baltinow, Kreuzb., "bekannt werden, sich bekannt machen" Mahlup: jāmēģina ie. ar kaimiņu gani.

Avots: EH I, 509

ìedraudzêtiês, sich befreunden: dzīvuos kâ brāļi, kad iedraudzēsies A. XX, 304. māte bij iedraudzējusies ar milzi LP. IV, 49.

Avots: ME II, 10

ìeraûdzêt, tr., einsäuern, Hefe einrühren: maza drusciņa rauga ieraudzē ve̦se̦lu abru maizes mīklas. tu savu gudrību vari ieraudzēt! Vīt.

Avots: ME II, 56

izdràudzêtiês, der Freundschaft überdrüssig, sat sein: likās, ka viņas bij izdraudzējušās Poruk.

Avots: ME I, 728

izraûdzêt, tr., durchsäuern, durchgähren lassen: mīklu, iejavu. izraudzēta bē̦rza piepe, präparierter Schwamm Aps.

Avots: ME I, 789

neraûdzêts, unesäuert: neraudzē̦ta maize III Mos. 12, 18.

Avots: ME II, 729

‡ nùoraûdzêt, Perfektivum zu raûdzêt: atsevišķi nuoraudzē̦ts alus Nautrēni. Refl. -tiês, verschalen: alus nuoraudzējies Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier" ).

Avots: EH II, 80

[paraûdzêt, ein wenig, eine Weile raûdzêt: maize vēl drusku ilgāki jāparaudzē.]

Avots: ME III, 87

pãraûdzêt, ‡

2) zu lange wachsen lassen
Oknist: zaļbarība pāraudzē̦ta: sen vajadzēja nuopļaut.

Avots: EH XIII, 196

pãrraudzêt, ‡

2) zum zweitenmal
raudzēt Dunika: mīkla uotrreiz jāpārraudzē. ‡ Refl. -tiês, = pãrrûgt: pārraudzējies alus Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier").

Avots: EH XIII, 209

[pãrraudzêt, übermässig raudzêt: p. maizi.]

Avots: ME III, 172

pašraûdzêts, selbstpräpariert: pašraudzē̦ta tabaka A. XI, 758.

Avots: ME III, 116

pìedràudzêtiês, sich heuchlerisch zu befreunden suchen mit: viņš gribēja man piedraudzēties klāt Salis.

Avots: ME III, 245

pìeraûdzêt, säurend oder gerbend anfüllen resp. anhäufen: p. pilnu abru. pieraudzēt ādu ve̦se̦lu gubu C.

Avots: ME III, 283

raûdzêt, ‡

2) faulen lassen
Orellen: nu tur tās de̦sas tiek pagrabpriekšā raûdzē̦tas2.

Avots: EH II, 356

raudzêt (tabaku): raudzêt Kaltenbr. "laist, radīt nelielus dūmus". ‡ Subst. raudzē̦tājs, ein Raucher: pīpē̦tāji, raudzē̦tāji mūs[u] māsiņu nuove̦duši BW. 16318, 4 var. (aus Kreuzb.).

Avots: EH II, 356

raudzêt tabaku Warkl. "=rauguot tabaku".

Avots: ME III, 485

raûdzêt, -ẽju, säuren, in Gärung bringen: kāpuostus raudzēt, Kohl einmachen, säuern. ādas raudzēt, Felle beizen, gären lassen: jauņuvīte tev uzsedza neraudzē̦tu teļu ādu BW. 25296. vilks izvilcis aitas ādu nuo raudzējamā trauka (aus dem Lohekübel) LP. V, 190. raudzē̦ti (reibinuoši) dzērieni Antröp. II, 84. vilkatas grib labprāt nuo pļāvējiem dabūt raudzē̦tu maizi (gesäuertes Brot) LP. VII, 913. tabaku raudzēt, Tabak präparieren Erlaa, Oppek. n. U. Refl. -tiês, gären: trīs gadiņi nāburgam vīna blašķe raudzējās BW. 22830, 2. Zu rûgt, raûgs.

Avots: ME III, 485

sadràudzêt U., Spr., auch sadràudzinât, tr., zu Freunden machen, vereinigen; versammeln U.: nāc, mīlestība, ... sadraudzē visus jaukā vienprātībā! Seifert Chrest. II, 43. Refl. -tiês, auch sadràuguôtiês, sich befreunden: abi varuoņi drīz sadraudzējās JK. V, 122. nuo tā laika viņi sadraudzējušies Apsk. v. J. 1903, S. 530.

Avots: ME III, 612

saraûdzêt, ‡

2) verfaulen lassen
Orellen: tikmē̦r tuo veprīti nesālīja, kamē̦r ņēma un saraudzēja. saraudzē̦tas reņges.

Avots: EH XVI, 440

saraûdzêt, tr., säuern, gären lassen: pienu. kas saraudzē̦tu maizi ēdis Il Mos. 12, 19.

Avots: ME II, 712

uzraûdzêt: purvs uzraudzē laukus it kâ ar kalnu (aus einer Zeitung).

Avots: EH II, 731

uzraûdzêt, aufgähren machen: u. mîklu. nav mieļu, ar kuo alu uzraudzēt Janš. Mežv. ļ. II, 490.

Avots: ME IV, 371

atraûgâtiês, atraûguotiês, auch atrauguôt, atraûgtiês, n. L. atraudzêt, atraudzēties, rülpsen, aufstossen: ēdes, atēdis, atraugstas, - atkal grib ēst, sagt man sprichwörtlich von einem Vielfrass. tu atē̦dusies, atraugājusēs viņa labuma, du hast dich gesättigt, bis zum Überdruss sein Gut genossen Vēr. I, 536.

Avots: ME I, 184, 185

draudzinât [li. draugìnti "сводить на дружество"], tr., befreunden, zusammenführen, meist mit sa- und ie-. Refl. -tiês, sich befreunden (= draudzēties): kas ar mani draudzinājās GL.

Avots: ME I, 491

[ìecildît maizi Wandsen, = ieraudzēt m. Refl. - tiês, MSil., sich selbst erhebend in etwas Höheres eindringen: iecildīties citā kādā, augstākā sadzīves pakāpē.]

Avots: ME II, 6

labît, -îju, tr., versöhnen, streicheln, rühmen BW. 3877: palabī bē̦rnu C. Refl. -tiês, sich anschmeicheln, freund- liche Miene machen: tagad nu vajadzēja labīties MWM. III, 565; ["draudzēties" PS.].

Avots: ME II, 396

màize,

1) das Brot:
balta, rupja maize, weisses, schwarzes Brot; [klaipa maize, saimes maize, Grobbrot Manz. Lettus]; izčākstējusi, gļe̦ta m. poröses, schliefiges B.; atce̦pusi od. atlē̦kusi m., abgebacknes B.; mīksta maize, weiches, frisches Brot im Gegensatz zu cieta, saziedējusi m., hartes, altes Brot; neuerdings svaiga maize, frisches B.; neraudzē̦ta m., ungesäuertes Br.; saldskāba m., Süssauerbrot; jauna maize, frisches Brot, das im Herbst nach der Ernte vom neuen Korn gebacken wird: Jē̦kabuos cepa jaunuo maizi Mag. XX, 3, 60. tīra maize, reines Brot aus Mehl, ohne fremde Beimischung; [dieva maize U., Abendmahls-Oblate]; pe̦lu maize, Kaffbrot; rudzu, kviešu od. pūŗu, miežu, auch auzu maize, Roggen-, Weizen-, Gersten-, Haferbrot BW. 19196; me̦dus, krējuma, sviesta maize, mit Honig, Sahne, Butter bestrichenes Brot. Von gut gebackenem, porösem Brot sagt man: maize kâ pūpēdis, kâ viens siers, kâ kuoduols; maizīte kâ vienas dūņas, cik mīksta Etn. II, 45. mūs[u] maizīte kâ šūniņa BW. 19197. maizi cept, jaut, mīcīt, raudzēt, krāsnī šaut, iedru-pināt pienā, das Brot backen, einrühren, kneten, säuern, in den Ofen schieben, in Milch einbrocken. Der Plur. maizes, Brotarten: par maizēm mums pienācis ļuoti maz ziņu Etn. I, 42. Sprw.: kas duos visiem sunīšiem baltu maizi? maize ne˙kur nav bez garuozas. kad nav kviešu maizes, tad garda ir rudzu maize. me̦lna maize ne bads; rupja drēbe - ne pliks. apē̦sta maize grūti pe̦lnāma od. apē̦stu maizi grūti atduot. vai dabūji apsmē̦rē̦tu maizi? hast du die erhoffte Belohnung (für die Klatscherei) erhalten;

2) das Brot, die Nahrung, der Erwerb, Unterhalt, die Kost:
mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! Matth. 6, 11. kam spē̦ks, tam maize. viņam nav ne maizes kumuosiņa, kuo mutē bāzt, er hat nicht das liebe Brot. kur dzīvuo, tur maize; kur mirst, tur kaps. paša maize baŗuo, sveša maize rūgta. viņš ir, dzīvuo, stāv svešā maizē, er steht in eines andern Lohn und Brot. [bagāta maize U., reichliches Auskommen.] viņš dzīvuo savā maizē, er isst sein eigenes Brot, ist sein eigener Herr. labā, gatavā maizē nāki, kļūt, zu gutem Auskommen gelangen, maizē auga mūs[u] māsiņa, im Wohlstande wuchs unser Schwesterlein auf BW. 26077. [maizes tē̦vs U., Pflegevater, Brotgeber; maizes bē̦rns U., Pflegekind; ein in Dienst und Nahrung Stehender]. ir es tādu sievu ņe̦mtu, kas ar savu maizi nāktu, auch ich möchte eine solche Frau nehmen, die mit ihrer eigenen Kost käme. duodat, brāļi, kur duodami, duodat maizes zemītē; lai es savas villainītes par maizīti neizdevu! Ltd. 1172 (Var.: maizītē neapēdu), damit ich nicht meine Tücher fiir den Lebensunterhalt weggeben müsste. Sprw.: vai tad tu savu prātu maizē apēdis? maizi duot, apgādāt ar maizi, den Unterhalt geben, ernähren: viena māte spēj desmit bē̦rniem maizi duot, bet desmit bē̦rnu nespēj vienai mātei. adu cimdus, adu zeķes,... duošu tautu dēliņam, kas mūžiņu maizes deva BW. 1176. mūžā maize, Iebenslänglicher Unterhalt, lebenslängliche Pension: pie bāliņa man neaugā mūža maize tīrumā BW. 1688. kungs deva sulainim mūža maizi. ve̦cuma maize, Altersversorgung: pagasts duod, viņam ve̦cuma maizi A. XI, 152; ve̦cuma maizi ēst Kaudz. tas vairs maizē nekuodīs, der wird sterben. maizē duot, ņemt, in die Kost geben, nehmen. dē̦ls lūdz tē̦vu meitas pieņemt maizē LP. IV, 40. Zu maize gesellt sich zuweilen ein zweiter wichtiger Teil der Nahrung: sāls, das Salz: uzklājuši galdautiņu, uzliek man sāl[i] ar maizi BW. 13250, 27. paldies par sāli un maizi, ich danke für die Mahlzeit;

3) das Brot als Inbegriff alles Guten:
neaizlaid od. nelaid maizi gar durvīm, lass nicht das Gute vorübergehen, benutze die günstige Gelegenheit;

4) das Korn, Getreide
Zbiór XVIII, 468: paskatuos lauciņā, vai maizīte tīra auga Ltd. 1182. juosla palika karājamies līdz nākamai maizei, t. i. rudzu pļaujai Konv. ² 149. [maizes paduoms U., Kornvorrat];

5) maizes diena, der 4. Juni Etri. II, 181. [Wohl zu mìezis, die Gerste.]

Avots: ME II, 552, 553

tît: auch Nötk., Sonnaxt, (mit î ² ) Lesten, Salis, Seyershof; prs. tiņu auch Lesten, Nötk.; ap pirkstu t. Seyershof "padarīt laipnu, pieļāvīgu". Ref. -tiês,

1): man ar ve̦cām drēbēm jātinas (= jāģērbjas) Seyershof;

3): t. (draudzēties) ar kuo Seyershof. Subst. tinējs,

1): spuoļu tinējiņš BW. 7005. tin gālu, tinēja! 24708, 7. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 686