Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rauns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rauns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

neprauns

‡ neprauns "nestalts, nele̦pns, neiecirtīgs" Frauenb.: Alvīne ir pa˙visam nepraũna meita; "neizdarīgs" Fockenhof: n. puisis. Zu pravans.

Avots: EH II, 17

rauns

‡ raûns ² Dickeln, gross: r. vēzis. Etwa zu ruõns?

Avots: EH II, 358

rauns

raũns, böse, tückisch Ziepelhof: tautu dē̦lam raunas acis, kâ tam peļu vanagam VL. rauns cilvē̦ks Ziepelhof.

Avots: ME III, 487

spraũns: "ve̦se̦ls, dūšīgs" (mit aũ ) Nigr.; (mit àu ² ) gesund; wohlhabend; "brīvs nuo kādas neveiksmes vai likstas" Auleja; "krietns; uzvedīgs" Saikava; munter, gesund, kräftig Warkl.; Demin. spràuneņš ² Warkl. "jautrs; kustīgs; veselīga izskata".

Avots: EH II, 557

sprauns

spraũns Līn., Dunika, Wain., spràuns ² Mar., Lettin, gut entwickelt, gesund Dunika, Wain., Lettin, munter, frisch Nigr. (mit aû ² ), Dunika, Wain., Mar., Lettin; gewandt Dunika, Nerft, Lubn., Kroppenhof, Golg., Aahof, Mar., Kortenhof; wohlhabend Mar.; hochmütig Autzenbach: sprauns puika Mar. n. RKr. XV, 137, Nigr. sprauns cilvē̦ks Dunika. sprauni (gesund, munter) jē̦ri Wain. sprauns sivē̦ns Dunika. guove šuorīt jau itin sprauna Nigr. nu jau viņš labi sprauns, (nach der Krankheit) gut erholt Wain. viņa... pūlējās.., turēties spirgta un sprauna Janš. Dzimtene V, 429. ta tad sprauna saimniece! pate vien puišus, meitas izrē̦da, saimniekam ni bē̦das Lubn. n. Etn. I, 59. Ieva e̦suot pagasta spraunākā meita Jauns. M. dz. 102. sprauna tautas meiča - ne vārdiņa nerunā, iet galviņu izcē̦luse VL. aus Autzenbach. - Subst. spraunums, die Munter-kelt, Frische, Gewandtheit; hochmütiges Aussehen: vairāk spraunuma un dęnktuma Janš. Dzimtene IV, 98. pat plānais de̦guns dabūja tâ kâ vairāk spraunuma Niedra. Nebst resp. durch li. spraunas "hurtig" (bei Geitler Lit. Stud. 111) od. spriaũnas "stattlich, keck, äusserlich sehr auf sich haltend" aus poln. sprawny "geschickt, gewandt".

Avots: ME III, 1012

Šķirkļa skaidrojumā (2)

krauna

II krauna "pē̦da pie izkapts" Etn. IV, 97; der obere, dicke Rand der Sensenklinge [Wessen], krauns Dubena, Gr. - Buschhof: ar šuo izkapti ne˙maz vairs nevar pļaut: krauna vien palikusi Selb. [Nebst krauja I wohl zu li. kr(i)aũnos "das Heft eines Messers," wozu Berneker Wrtb. I, 631.

Avots: ME II, 263, 264

spraune

spraune "die Hochmütige": aitu spraune, tautas meita, man bāliņus nievādama! VL. Etn. l, 90; spraũne, eine störrische Kuh Bauske. Zu sprauns.

Avots: ME III, 1012