samežģinât Wid.,
samežģît Wid., Wessen,
samežģêt AP. n. U.,
durch Knoten unlösbar machen, verknoten, verschlingen: ieraudztja diegus samežģinātus Kra. Vīt. 33. Refl.
-tiês, samežģerêtiês Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169,
sich verknoten, verschlingen, verwickeln (auch fig.):
diegi samežģījušies. kājas samežģījušās, ka tikkuo nenuogāzuos pa trepēm zemē Dond. n. RKr. XVII, 50.
Rauska ar samežģījušuos mēli runāja Vēr. II, 32.
Avots: ME II,
684