samežģināt

samežģinât Wid., samežģît Wid., Wessen, samežģêt AP. n. U., durch Knoten unlösbar machen, verknoten, verschlingen: ieraudztja diegus samežģinātus Kra. Vīt. 33. Refl. -tiês, samežģerêtiês Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, sich verknoten, verschlingen, verwickeln (auch fig.): diegi samežģījušies. kājas samežģījušās, ka tikkuo nenuogāzuos pa trepēm zemē Dond. n. RKr. XVII, 50. Rauska ar samežģījušuos mēli runāja Vēr. II, 32.

Avots: ME II, 684