Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'reķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'reķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

kreķis

kreķis, ‡

2) ein Schemel
Siuxt. Vgl. kraķis II.

Avots: EH I, 648

kreķis

kreķis, [eine Garnwinde, "tītavām līdzīgs rīks, kuo lietuo aude̦kla apmešanai; dzijas uztinamais" Nerft]: tur arī gulēja tukši dzijas kreķīši Jauns. dzijas tecēja nuo diviem vai nuo trim kre̦kiem, bet ja aude̦kls bij me̦tams strīpains, tad kreķi stāvēja metējai vis˙apkārt kâ ce̦lmi Jauns. [Aus mnd. kreke "das Instrument zum Spannen der Harfe"?]

Avots: ME II, 272

preķis

preķis, einer, der Hökerei treibt, ein kleiner, Kleinigkeiten verschachernder Händler St. n. L. Wohl als ein Lituanismus zu prece.

Avots: ME III, 386

reķis

reķis, ein grosser Hammer, womit man Steine entzweischlägt Etn. I, 106 (aus Ringmundshof). Aus mnd. reke "Rechen"?

Avots: ME III, 508

reķis

‡ II reķis N.-Peb. "dūšīgs zē̦ns, sivē̦ns".

Avots: EH II, 365

streķis

streķis, die Hede Riga n. U. ("nicht gewöhnl."). Nach Fick Wrtb. III 4 501 vielleicht fehlerhaft für *strieķis und in diesem Fall zu an. strigi "Wergleinwand", strý "Werg, Hede".

Avots: ME IV, 1086

zubdreķis

zubdreķis, ein Schimpfname: tādi garīgi panīkuši zubdreķi... tie gan kādi tādi pusmācīti R. Av.

Avots: ME IV, 749

Šķirkļa skaidrojumā (3)

sīlis

I sìlis PS., Wolm., Arrasch, Drosth., Jürg., sĩlis Salis, sìlis 2 Prl., Meselau, sîlis 2 Karls., Ruj., Segewold, Deg., Siuxt, Ahs., sīls (?) U., sīle L., der Eichelhäher (garrulus glandarius) Ahs., Wid., ein Marquard U., "= kreķis" Nurmhusen: sīlis kliedz, brē̦c Etn. II, 51. sīlim spārni nuodiluši, sīkus krūmus luodājuot VL. Sprw.: tik pilns kâ sīlis ar utīm. tu tâ taisies, kâ sīlis uz Vāczemi, sagt man zu einem sehr eifrig Arbeitenden Etn. IV, 120. Etwa abgeleitet von einem Adj. *sīl(a)s (s. die Notiz zu silkans; oder zu slav. sińь "graulich, blau")?

Avots: ME III, 854

steķis

II steķis, lange Heede L.; fehlerhaft für streķis?

Avots: ME III, 1059