Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'recināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'recināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizprecināt

‡ àizprecinât, (die Tochter) in die Fremde verheiraten: a. meitu uz citu nuovadu.

Avots: EH I, 43

apprecināt

apprecinât, fact., verheiraten: ve̦cāki gribējuši dē̦lu apprecinât BW. III, 1, 38.

Avots: ME I, 112

atprecināt

‡ atprecinât dē̦lam sievu nuo cita pagasta, für den Sohn ein Mädchen aus einem andern pagasts (Gebiet, Gemeinde) als Frau heimführen.

Avots: EH I, 159

izprecināt

izprecinât, tr., an dem Mann bringen, verheiraten: abas gribējušas savas daiļās meitiņas izprecināt LP. V, 9.

Avots: ME I, 785

krecināt

I krecinât, ‡

2) "mit einer Bockstimme singen"
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 199.

Avots: EH I, 647

krecināt

I krecinât, intr., freqn., wiederholt husten: viņš krecina vien: drīz mirs Mar. n. RKr. XV, 119.

Avots: ME II, 270

krecināt

[II krecinât, gerinnen machen Nigr., Bauske.]

Avots: ME II, 270

noprecināt

[nùoprecinât, wegverheiraten: saimnieki savu meitu nuoprecināja leišuos Nigr.]

Avots: ME II, 834

precināt

precinât, Freiereien stiften; kuppeln U., zufreien: Annu viņš precina man jau sen˙dienas Nigr.

Avots: ME III, 385

recināt

recinât Karls., tr., fakt. zu recêt, gerinnen, gallern lassen, machen: r. gaļu Bauske.

Avots: ME III, 501

sakrecināt

sakrecinât: savārīja un sakrecināja de̦sas un kuņgi Frauenb.

Avots: EH XVI, 419

saprecināt

saprecinât, tr., zusammenkuppeln, verheiraten: ķēniņu ar princesi B. Vēstn. saprecināja viņus ar varu ebenda. ļaudis tam uzmeklēja kādu pre̦camuo, ierunaja, saveda un saprecināja Alm. Kaislību varā 76. ja radi grib saprecināt kādu pāri Etn. II, 19.

Avots: ME II, 708

sarecināt

sarecinât Karls., tr., gerinnen machen, lassen: uolbaltumu zināmi fermenti... sarecina Vēr. II, 219. sarecināt (verheilen machen) augu brūces Konv. 2 869.

Avots: ME II, 714

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ieprecēt

ìeprecêt, ieprecinât, tr., zufreien: meitiņa mana iepre̦cē̦ta. daži pat viņam arī mēģināja tādu ieprecināt A. XX, 1224.

Avots: ME II, 53

krācināt

krācinât, krācenêt, kracinât, dial. kradzinât BW. 33673, intr., freqn., demin. zu kràkt, krächzen: kuo tie kraukļi krācināja? Neu - Laizen, BW. 23508 (Var.: kracināja Schwanb. 31560, Libien 12796). "Margrietai var ticēt", vecis krācenēja MWM. IX, 446. kuo tie kraukļi kradzināja, kuo žagatas zvadzināja? Serb., wo kradzināt aus kracināt hervorgegangen zu sein scheint durch den Einfluss von zvadzināja. Vgl. krecināt.

Avots: ME II, 265

tēmēt

tēmêt,

1): t. ("ievē̦ruot"; mit è 2 ), kuo stāsta Warkl. t. šās vasaras laiku ebenda. tēmē, kas aties Pas. VIII, 305;

2): auch (mit è2) Saikava, Sonnaxt; ‡

3) jemandem geben wollen (?):
meitiņas (acc. pl.) ... šim kaimiņam jau tēmẽja (= gribēja izprecināt) Fr. Adamovičs Rudens ziedi 118.

Avots: EH II, 677