Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rega' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rega' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

kregale

* kre̦gale od. * kre̦galis, der Raum unter dem vorsprinngenden Dache: paspārni pie mājām ve̦ci ļaudis sauc par kre̦gali jeb pažuobeli Burtn. [Aus * kre̦k(l) - gal -? In diesem Falle zu li. krẽklas "стропило", wozu poln. krokiew "Dachsparren" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 621.]

Avots: ME II, 270


kregalis

[kre̦galis Burtn., aus * kre̦klgalis, der untere Teil vom Hemde; kre̦gãlis Wolmarshof, = kre̦kls.]

Avots: ME II, 270


parega

pare̦ga, die Ahnung: nuo gaišās pare̦gas MWM. VIII, 173.

Avots: ME III, 89


rega

re̦ga,

1): "= redze" BielU.; "U. b. 126, 59" (ME. III, 504) zu streichen.

Avots: EH II, 363


rega

re̦ga,

1) das Gesicht, Angesicht:
augstskuola tē̦luojās priekš tava gara re̦gas MWM. VII, 572. nuo re̦gas, von Angesicht Biel. n. U.: jūs Saladinu nepazīstat vēl nuo re̦gas? Rainis. stalta figūra nuo re̦gas U. b. 126, 59;

2) gew. der Plur. re̦gas, das Gesehene, die Erlebnisse
Fest.; Erzählungen, Geschichten: viņš ir visādas re̦gas pieredzējis Fest. viens uotram nu izstāsta savas re̦gas LP. IV, 29. steidz tē̦vam iestāstīt garas re̦gas V, 359. neatminējusies ne ve̦cas re̦gas V, 207. sāks šī arī par savu vīru re̦gas stāstīt VII, 917. viņa... netic, ka Vadžum kaut kāds nelabums piemistu, kauču... Līze stāstīja desmitkārt re̦gas A. v. J. 1893, S. 228. viņš... dzirdēja... krusttē̦va brīnuma re̦gas Latv. ļaužu re̦gas Kav. zu redzêt.

Avots: ME III, 504


regains

re̦gaîns, uneben: re̦gains ceļš Warkl.

Avots: ME III, 504


regas

re̦gas, s. re̦ga.

Avots: ME III, 504


regavas

re̦gavas: auch Orellen n. FBR. XI, 38, Roop n. FBR. XV, 148, Errnes, Lenzenhof, Salis.

Avots: EH II, 363


regavas

re̦gavas C., PS., Smilt., Wolm., Serblgal, Trik., Etn. II, 157; III, 74 (aus Wohlfahrt). = ragavas, der Bauerschlitten. ne tam vāģu, ne re̦gavu BW. 5292 var. re̦gaviņas pašas te̦k nuo kalniņa lejiņā 12209, 2. dē̦ls uzvilcis baļķi ar visām re̦gavām vajadzīgā vietā Upīte Medn. laiki 160. Zum e, vgl. Le. Gr. 371.

Avots: ME III, 504


sprega

spre̦ga (ricntig angegeben?) Smilt, = spre̦gs: iededz uguni, meitiņ, iespraud spre̦gā!

Avots: EH II, 558


spregans

spre̦gans,

1) spröde
U.;

2) munter, frisch
Dond.; heftig, hitzig U.: spre̦gans zē̦ns Dond. spre̦ganas acis ebenda. spre̦gana meita, ein fröhliches, munteres Mädchen Dünsb. spre̦gans zirgs, ein munteres, fix gehendes Pferd ders. Vgl. die Notiz zu sprâgt.

Avots: ME III, 1016


spregas

spre̦gas: "piepeši uznākusi, neatvairâma nelaime: bailes" Fraucnb.: man uznāca tādas s., kādas savā mūžā nebiju baudījis.

Avots: EH II, 558


spregas

spre̦gas "die Angst, die der Urheber einer Untat beim Entdecken derselben empfindet" Kurs.: tas nu gan ir spre̦gās! "eine schwierige, unangenehme Sltuation" Frauenburg.

Avots: ME III, 1016


spregats

spre̦gats (?) "ein Stück Bernstein" Wid.; vgl. etwa sprē̦gata.

Avots: ME III, 1016

Šķirkļa skaidrojumā (15)

brāļasts

bràļasts 2 , -s, Warkl. n. FBR. XI, 107, der Orden, die Kongregation.

Avots: EH I, 239


klabans

klabans, ein als Ableregaus dienender Anbau N. - Laizen, [Korwenhof].

Avots: ME II, 206


klija

klija, klīja, roter Milan, Gabelweihe (milvus regalis) Natur XXXVII, 16; RKr. VIII, 87; gemeine Raubmöwe (lestris parasita) RKr. VIII, 99. me̦lnā klīja, schwarzen Milan (milvus niger) Natur. XXXVII, 17; eine grosse Möwe L.; ein junger Habicht Bergm.; der Goldregenpfeifer: putni nuosprieduši, ka vāluodzei un klijai nav brīv dzert nuo upes LP. VI, 194. Reimwort zu lija. [Nach Petersson Etymol. Miszellen 34 f. klija "Möwe" zu klienis "Regenvogel". Die Nebenform klīja ist wohl nur dialektisch aus klija entstanden (s. Le. Gr. § 63); oder umgekehrt klija aus klīja (vgl. klijas "Kleie")?]

Avots: ME II, 226


lakta

III lakta, ein Fach, Regal Infl.

Avots: ME II, 417


līksts

‡ *II līksts, -s, zu erschliessen aus dem nom. pl. līkstis "Regal" BielU., "plaukts ar kārtām" Behnen, Grünh., Lieven-Bersen, Schwitten.

Avots: EH I, 749


luba

luba,

1): Rinde, Schale überhaupt (auch diejenige von Kartoffeln)
Seyershof; "der obere, sich absehälen lassende Teil (eines Gegenstandes)" Siuxt; Rinde, Borke Siuxt: kad sadzija, nuogāja l. nuost, un palika ve̦se̦la āda; lubas, verdorrte Rindenstücke Schniekern; abgeschälte Fichtenrinden Frauenb.;

2): auch Iw., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Salis, (lubiņa) Sonnaxt;

3): ein abgespaltetes (nicht gesägtes) Brett
Sonnaxt; ein Regal Iw,; lubas Oppek. n. BielU., Kurmene, die Seitenbretter eines Wagens; lubu rati (mē̦slu vešanai) Dunika, Rutzau; lieluo lubiņu tītavu, kādas vajadzīgas šķeterēšanai ..., vairs nav Janš. Bandavā I, 10; ‡

5) eine kleine, dünne Holzstange
Nautrēni; ‡

6) = libis II Salisb.; ‡

7) ein plumpes, dickes Lebewesen
AP.

Avots: EH I, 759


luba

luba (li. lubà "Deckenbrett", [apr. lubbo "Brett"]),

1) Linden- od. Tannenrinde; [die Planzendecke des
Me̦lle̦ze̦rs in Grenči];

2) die lange Dachschindel
[Dond.], U., [s. auch Bielenstein Holzb. 341];

3) das Brett
Lasd., namentl. ein Ablegebrett an der Wand, Regal BW. 12926, 5: liek uz lubu (Var.: plauktu), krīt zemē BW. I3011; [s. auch Bielenstein Holzb. 361 und 559];

4) der Sehund:
lubu literātūra, prece, Sehundliteratur, Schundware. lubu Juris, ein Schimpfwort. [Zu slav. lubs "Borke, Bast" (und wohl auch lъbъ "Schädel"), la. liber "Bast", an. laupr "Korb" u. a. (vgl. auch le. luobt), s. Berneker Wrtb. I, 741 u. 749 Walde Wrtb.2 425, Wood AJPh. XXIII, 201, Fick Wrtb. III4, 376 f., Feist got. Wrtb.2 243 u. 253.]

Avots: ME II, 509


lukta

lukta, lukts, -s,

1) der Bodenraum über der Dreschtenne, bestehend aus Brettern, die auf den Querbalken liegen
Golg., Mar.; auch die Darrbalken: piepēži piebrūk pilna rija ar ve̦lniem, nuo kuŗiem ve̦cākais uzkāpa uz ārdiem - luktām JK. V, 36;

2) die Hühnerstange (= lakts) Kand.;

3) ein Gerüst, darauf man auf Bären lauert; eine erhöhte Stelle zum Stehen od. Schlafen
St., U.;

4) ein Regal, auch ein Schränkchen in der Dreschtenne, wo der
lukturis (Leuchter) sich befindet U.;

5) die Emporkirche, das Chor
[Wolm., Ronneb.]: kad citi dziedāja nuo luktīm svē̦tas dziesmas... MWM. VI, 323;

6) ein turmartiges Gerüst:
ē̦kas galā paceļas lukts jeb tuornītis Lautb. [Aus mnd. rucht "oberes Stockwerk, Bodenraum."]

Avots: ME II, 511


plaukts

plàukts Wolm., Serbigal, plaûkts 2 Līn., Salis, Ruj., AP., plàukts 2 Preili, Nerft,

1) der Sims, das Regal, Repositorium, ein Ablegebrett an der Wand:
Sprw. kas uz plaukta meklē, pabe̦nķē atruod. nuokrist kâ nuo plaukta. tuo dzirduot, tie nuokrita kâ nuo plaukta (fielen aus den Wolken) Alm. - pie bē̦rniem maize augstā plauktā A. XI, 476. pirmuo gadu, bāleliņi, ciemuoties nenākat: pirmao gadu man maizīte augstajā plauktiņā! BW. 26722;

2) Verschlussbrett des Klotzbienenstockes
Bielenstein Holzb.;

3) die Scheibe unter dem Wagenkorbe, die auf der Achse ruht und durch welche der Bolzen geht
Biel. n. U.;

4) plaukta gre̦dze̦ns, gredze̦ns ar plauktu St., Ring mit einem platten Kopf, ein Siegelring;
es jums uzdāvināšu... plaukta gre̦dze̦nu ar jusu vārdu Janš. Dzimtene V, 101. Kontaminiert ans plauks III (vgl. plaûkt I) und plauts?

Avots: ME III, 326


plauts

plàuts 2 (li. plaũtas "Steg am Bienenstock") Mar. n. RKr. XVII, 133, Kl., Selsau, Heidenfeld, Golg., plauts, -s, auch plaute Spr., = plàukts, das Wandbrett, Regal: kur liki pīrāgu? klētī plautā (Var.: plauktā) BW. 32218 var. suols pie gultas izpildīja plauta vietu Vīt. 24. Zu an. fleyđr "Querbalken", la. pluteus "Wandbrett", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 90, Petersson IF. XXIV, 256 f. (der auch la. plautus "breit, platt" heranzieht) und oben le. plàukts.

Avots: ME III, 328


rijolis

rijuôlis: n. Sehwers Unters. 101 aus nd. riole "Regal".

Avots: EH II, 371


rijolis

rijuôlis Serbigal, Salis, das Regal: kambarī esuot bijis liels rijuolis grāmatu pilns LP. VI, 432. uz rijuoli (gew.: uz rijuoļa) meklējamuo atradisi VI, 870. Entlehnt nebst estn. rīol.

Avots: ME III, 524


rivolis

rivuõlis Ramkau, rivuõls AP., ein Regal.

Avots: EH II, 375


škapstiņš

škapstiņš, ein Bücherregal Oppek. n. Mag. XIII, 24.

Avots: ME IV, 20


stranka

I stranka, ein Regal Biel. n. U.; dissimillert aus *skranka (aus mnd. schrank "was absperrt; Verschluss")?

Avots: ME IV, 1081