reiboklis
‡ reibuoklis Renzen, = rèibulis, rèibuônis 1: man uznāca tāds r., ka gribēju vai zemē nuokrist.
Avots: EH II, 363
Avots: EH II, 363
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'reiboklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'reiboklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
reiboklis
reibuoklis,
1) auch reibuoknis, ein Ohn machtsanfall Vank.;
2) "?": kūst zupes garaiņi ar reibuokli nuo ãra Sudr. E. MWM. VllI, 83;
3) reibuôklis "das Berauschtsein"
Ziepelhof: viņš tagad reibuoklī.
Avots: ME III, 505
1) auch reibuoknis, ein Ohn machtsanfall Vank.;
2) "?": kūst zupes garaiņi ar reibuokli nuo ãra Sudr. E. MWM. VllI, 83;
3) reibuôklis "das Berauschtsein"
Ziepelhof: viņš tagad reibuoklī.
Avots: ME III, 505