Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'reika' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'reika' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

reika

I reika,

1): reĩkas, leeres Geschw"atz
- auch Blieden;

2): ein gesprächiger Mensch
P. Alunāns; "kas aplami runā" (mit ) Puhren.

Avots: EH II, 364


reika

I reika,

1) gew. Plur. reĩkas Lautb., leeres Geschwätz, Geschichten
Naud.; reika 2 Ahs. "teika, pasaka par seniem laikiem (reikiem)": kādas reikas tas vēl nesame̦lstu! Apsk. v. J. 1903, S. 292. ve̦cās uzaudzinātājas reikas par savas radinieces tikumu Lautb. Luomi 124. nuoreikā vai pus˙dienas gar tukšām reikām! Alksnis-Zundulis. ve̦ci jaudis zin stāstīt daudz reiku Ahs.;

2) reĩka Neuenb., comm., ein Schwätzer
Ahs.: reikā kâ reika Alksnis-Zundulis. kas šuo nepazīst par reiku un niekbīli? Dobl., Naud., Kand. n. Etn. I, 31;

3) "?" : reikās gājēji Upltis St. 60. Reimwort zu teika.

Avots: ME III, 505, 506


reika

*II reika od. *reiks, = rika, riks, die Schnitte: sunim devu maizes reiku BW. 12955.

Avots: ME III, 506


treikalas

treikalas (wohl mit hochle. ei < ī) Warkl., Schellen: kad brauc svātuos, tad kamanu ceļā pie luoka ir t. piesietas. Vgl.trìkalas 2 .

Avots: EH II, 692


treikali

treikali, =treikalas: sasitām treikaleņus Tdz. 53799.

Avots: EH II, 692


treikas

treikas Grünh. "visu visādas runas".

Avots: EH II, 692


treikata

treikata Grünh. "runātājs".

Avots: EH II, 692

Šķirkļa skaidrojumā (8)

izpirkt

izpìrkt (išpir̃kti), tr.,

1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;

2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;

3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;

4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;

5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.

Avots: ME I, 780


rika

rika U., Karls., Serbigal, Erlaa, Laud., Wolm., Lasd., Bers., Fest., Schwanb., Annenburg, Mitau, Wain., Schwarden, Dond., Salis, riks L., Lind. n. U., Serbigal, Ronneb., Golg., Mar., Neugut, eine grosse (rund um den Laib geschnittene Mag. XIII, 2, 67) Schnitte Brot U., Spr., Mar.; "puse nuo aprikas" Erlaa; ein Butterbrot Spr.; Brot mit Butter und Milch bestrichen Kokn. n. U., "ar pavalgu apsmē̦rē̦ts maizes gabals" Serbigal, Laud., Lasd., Bers., Fest.: ganuos gāju, rikus (Var.: rikas) ēdu BW. 9914, 2 var. nu ve̦d... saimenieci,... plāna rika (Var.: plānas rikas) griezējiņu 18659, 3. kalst maizes riciņš neapē̦sts MWM. XI, 214. brūte pasniedz par uzkuožamuo riku plāceņa BW. III, 1, 23. sniega rika, Schnee und Eis zusammengebacken, der im Pferdehufe eingeklemmte Schnee Bergm. n. U. Nebst riksna I, raicît, riecenis, raika, raiks, *reika II, riekt 2 , cymr. rhwyg "Bruch", ahd. rīga, mhd. rīhe "Rinne, Reihe, ahd. riga "Linie", norw. reig "Zeile" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 344 zu gr. ἐρείχω "zerbreche" resp. ai. rikháti "ritzt", rēkhā "geritzter Strich"; vgl. auch Persson Beitr.839 f., Boisacq Dict. 274 und Būga KSn. I, 66.

Avots: ME III, 524


šķēpadata

šķē̦padata, šķē̦pu adata U., eine dreikantige Pelznadel St., Spiessnadel Bl. I, 455, Kürschnernadel L., Bergm. n. U.

Avots: ME IV, 32


šķēpene

šķêpene 2 , eine dreikantige Stopfnadel Nigr., eine Art Nadel: trīs adatas: viena maza, uotra lielāka, un trešā ir šķēpene, - ar tuo varēsim šūt un lāpīt visas biezu biezās sumpatas Janš. Mežv, ļ. l, 144. Vgl. šķē̦padata.

Avots: ME IV, 33


treikuli

treikuli, =treikalas Bērzgale; zvaneņi, treikuleņi Tdz. 44055. Wohl mit ostle. ei < ī, vgl.trìkalas.

Avots: EH II, 692


trīkalas

trìkalas 2 Marienhausen, Samenknollen der Kartoffeln; s. auchtreikalas.

Avots: EH II, 696


trīskanšu

trîskañšu (gen. pl.) Konv. 2 380, trîskañtains, dreikantig: trīskantaina mājiņa RKr. VII, m. 411.

Avots: ME IV, 241


virdzenēt

virdzenêt U., -ẽju, virdzinât, = virzinât, langsam vorwärtsschieben U.: virdzini akmeni ar buomi uz šuo pusi! U. Zu li. *pavirgti "?" (pavirgdamas elgetai pagal' reikalą jo Daukša Post. 10,1 in Wolters Neuausgabe), aksl. vrěsti "werfen" resp. zu lat. urgēre "drängen"?

Avots: ME IV, 604