izpirkt
izpìrkt (išpir̃kti), tr.,
1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;
2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;
3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;
4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;
5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.
Avots: ME I, 780
1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;
2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;
3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;
4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;
5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.
Avots: ME I, 780