Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rempe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rempe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
krempelis
[krempelis, ein leichter, trockner Husten: man tāds krempelis piemeties, ka vienmē̦r jākremšķina Fest.]
Avots: ME II, 273
Avots: ME II, 273
krempeļots
‡ krèmpeļuôts 2 Erlaa, uneben: kad negluda virsa kukuļam, pārplīsuse vai, tad tāda krempeļuota maizīte. k. kukulis. Auf d. krempeln (= krempen) beruhend?
Avots: EH I, 648
Avots: EH I, 648
rempe
rempelains
rempelis
‡ II rèmpelis Smilt., = rempudzis 1: Ješkam, rempelim, kājas tik slaidam braucienam bija par īsām Zeibolts Pirmā ķilda 3.
Avots: EH II, 365
Avots: EH II, 365
rempens
Šķirkļa skaidrojumā (13)
pavīstīt
‡ pavîstît, ein wenig wickeln; (ein wenig) aufkrempeln Dunika: brien bikses pavīstījis.
Avots: EH XIII, 191
Avots: EH XIII, 191
raitīt
raitît,
3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡
4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡
5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡
6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.
Avots: EH II, 351
3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡
4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡
5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡
6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.
Avots: EH II, 351
rocīt
ruocît U.,
1) kavieren, Bürgschaft leisten; loskaufen:
ruocī (Var.: vaduo, izpirc) savu dravenieku! BW. 30287 vas.;
2) ausrecken (Wäsche vor dem Rollen)
Lis., Golg.;
3) aufkrempeln:
viņš ruôca 2, ruoca bikses, bet nevar uzruocīt Ruj. Refl. rùocîtiês 2, -kuôs, -cĩjuôs Mar. n. RKr. XV, 133, auch ruocêtiês, sich die Hand reichend begrüssen. Das aktive ruocît dürfte dem r. ручить(ся) dass. nachgebildet sein; vgl. auch apr. isrankīt "erlösen"; ruocīt 3 wohl aus ruotīt+ luocīt.
Avots: ME III, 576, 577
1) kavieren, Bürgschaft leisten; loskaufen:
ruocī (Var.: vaduo, izpirc) savu dravenieku! BW. 30287 vas.;
2) ausrecken (Wäsche vor dem Rollen)
Lis., Golg.;
3) aufkrempeln:
viņš ruôca 2, ruoca bikses, bet nevar uzruocīt Ruj. Refl. rùocîtiês 2, -kuôs, -cĩjuôs Mar. n. RKr. XV, 133, auch ruocêtiês, sich die Hand reichend begrüssen. Das aktive ruocît dürfte dem r. ручить(ся) dass. nachgebildet sein; vgl. auch apr. isrankīt "erlösen"; ruocīt 3 wohl aus ruotīt+ luocīt.
Avots: ME III, 576, 577
rotīt
I ruotît, -u, -ĩju, tr.,
1) rùotît 2 Druw., KL, Selsau, Sessw., Saikava, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, kleine Stoffstücke aneinanderreihen, zusammennähen
(gew. in der Zstz. mit sa-) Druw. n. Rkr. XVII, 75, Laud., "Einschnitte vollnähen" Ar.;
2) krempeln, zusamrnenrollen
(gew. in der Zstz. mit uz-): piedurknes. In der Bed. 1 identisch mit ruotît II? In der Bed. 2 wohl zu ruotât II.
Avots: ME III, 584
1) rùotît 2 Druw., KL, Selsau, Sessw., Saikava, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, kleine Stoffstücke aneinanderreihen, zusammennähen
(gew. in der Zstz. mit sa-) Druw. n. Rkr. XVII, 75, Laud., "Einschnitte vollnähen" Ar.;
2) krempeln, zusamrnenrollen
(gew. in der Zstz. mit uz-): piedurknes. In der Bed. 1 identisch mit ruotît II? In der Bed. 2 wohl zu ruotât II.
Avots: ME III, 584
strembelis
strèmbelis 2 Mar., ein kurzes Holzstück: svied ar strembeli viņam pa galvu! Mar. n. RKr. XV, 138. Wohl als ein Lituanismus zu apr. strambo "Stoppel", mnd. strump, ostpr. strempel "Stumpf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 632 f.); vgl. striebs.
Avots: ME IV, 1086
Avots: ME IV, 1086
striebs
strìebs Wolm., Jürg., striêbs 2 Ruj., U., Plur. striêbi 2 Ruj., Salisb., striebi W. - Livl., Peb. n. U., = stiebri, Binse(n). Wohl nebst striebulis und strùobs zu apr. strambo "Stoppel", mnd. strump, ostpreuss. strempel "Stumpf" u. a., s. Persson Beitr. 440 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 632 f.
Avots: ME IV, 1092
Avots: ME IV, 1092
uzkrokāt
uzlaicīt
uzrocīt
uzruocīt, aufkrempeln: bikšeles uzruocījis, bradāja MWM. VlIl, 589. Subst. uzruocījums Bers., Kalz. "= uzruotījums drēbēm".
Avots: ME IV, 374
Avots: ME IV, 374
uzrotīt
uzruotît: viņš uzruota mēteļa apkakli K. Lapiņš Republ. gaisā 152, ‡ Refl. -tiês, sich aufstreifen, -krempeln: apakšbikses ... līdz ceļiem uzruotījušās Jauns. Raksti IV, 181.
Avots: EH II, 732
Avots: EH II, 732
uzrotīt
uzvīstīt
uzvîstît, aufwickeln; aufkrempeln: uzvīstīt lakatu uz galvas Salis. uzvīstīt bikses Dunika.
Avots: ME IV, 400
Avots: ME IV, 400
vīstīt
vîstît (li. výstyti "windeln" Kl., Neuenb., Trik., Wessen, Wolm., (mit î 2 ) Dunika, Iw., Līn., -u, -ĩju, bebinden L., wickeln, zusammenbinden U., Spr.: viešņas vīsta mutes lakatiņus pa ruokām Vēr. II, 1416. vīstīt bikses augšā, die Hosen aufkrempeln Dunika. - vīstīt dūres, die Fäuste ballen: Akuots dusmās vīstīja dūres MWM. VII, 894. viņš... vīstīja pret Jāni dūres Saul. III, 187. Refl. -tiês,
1) sich einwickeln
(imperfektiv) U.;
2) sich winden; sich ranken:
spriguļauklas vīstījās BW. 16765 var. apiņi gar zariem augšup vīstās Treum. Gaujm. 53. (fig.) vārdi, gar kuriem pasaku darbība vīstās LP. VII, 424;
3) sich krümmen
U.; sich winden, sich drehen Spr.: čūska vīstās, die Schlange windet sich Depkin n. U. čūska sāka vīstīties zem (ap) kājām Saikava, Salis. balta puķe vīstījās (Var.: luocījās) zem kumeļa kājiņām BW. 11654. citām jāja precenieki, es priekšā vīstījuos (Var.: gruozījuos, šaudījuos u. a.) 7918 var. ne tas mans arājiņš, kas ap mani vīstījās (Var.: glaudījās, knakstījās) 11341, 4 var.;
4) zögern, fackeln
Gramsden, U.: kamē̦r kazacīša vīstījās, kādu uzvalku aplikties Kaudz. Izjurieši 54. kuo tu tur vīsties tik ilgi? Vīt. viņa ap tuo saimniecību... stuostās un stuomās, vīstās un tīstās Liev. Brez. un Hav. 213. Nach Fick KZ. XXI, 15 f. und Wrtb. I4, 126, Lidén IF. XVIII, 494 f., Wood Indog. Jahrb. I, 110, Walde Vrgl. Wrtb. I, 243 unmittelbar zu ai. vēštatē "windet sich", an. visk "Strohbündel" u. a. Eher aber (s. Johansson IF. XIX, 133 und Trautmann Wrtb. 346) eine spezieli baltische Ableitung von vît.
Avots: ME IV, 643, 644
1) sich einwickeln
(imperfektiv) U.;
2) sich winden; sich ranken:
spriguļauklas vīstījās BW. 16765 var. apiņi gar zariem augšup vīstās Treum. Gaujm. 53. (fig.) vārdi, gar kuriem pasaku darbība vīstās LP. VII, 424;
3) sich krümmen
U.; sich winden, sich drehen Spr.: čūska vīstās, die Schlange windet sich Depkin n. U. čūska sāka vīstīties zem (ap) kājām Saikava, Salis. balta puķe vīstījās (Var.: luocījās) zem kumeļa kājiņām BW. 11654. citām jāja precenieki, es priekšā vīstījuos (Var.: gruozījuos, šaudījuos u. a.) 7918 var. ne tas mans arājiņš, kas ap mani vīstījās (Var.: glaudījās, knakstījās) 11341, 4 var.;
4) zögern, fackeln
Gramsden, U.: kamē̦r kazacīša vīstījās, kādu uzvalku aplikties Kaudz. Izjurieši 54. kuo tu tur vīsties tik ilgi? Vīt. viņa ap tuo saimniecību... stuostās un stuomās, vīstās un tīstās Liev. Brez. un Hav. 213. Nach Fick KZ. XXI, 15 f. und Wrtb. I4, 126, Lidén IF. XVIII, 494 f., Wood Indog. Jahrb. I, 110, Walde Vrgl. Wrtb. I, 243 unmittelbar zu ai. vēštatē "windet sich", an. visk "Strohbündel" u. a. Eher aber (s. Johansson IF. XIX, 133 und Trautmann Wrtb. 346) eine spezieli baltische Ableitung von vît.
Avots: ME IV, 643, 644