iekrencelēties
‡ I iekren̂celêtiês 2 AP., Jürg., sich räuspern Laidsen, Meselau, N.-Peb., Ramkau, Renzen: lai meitene nesatrūktuos, viņš pie laika drusku iekrencelējās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 37.
Avots: EH I, 522
Avots: EH I, 522
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rencelēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rencelēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
iekrencelēties
krencelēt
krèncelēt 2 [kren̂celêt Jürg.], -ẽju, intr., hüsteln: viņš nuolaida acis, stuomījās, tad sāka labu brītiņu krencelēt un tvīkt Kaudz. M. viņš visu nakti kasījās, pūta an krencelēja Balss, [Fest.].
Avots: ME II, 273
Avots: ME II, 273
krencelēt
krencelēt
nokrencelēties
nùokrencelêtiês, sich eine Zeitlang räuspern: [tuo sacījis Tuluks nuokrencelējās Jaunie mērn. laiki I, 170. dažam ir paradums runu sākuot nuokrencelēties N. - Peb., Nötk.].
Avots: ME II, 801
Avots: ME II, 801
rencelēt
I reñcelêt (?) "taumeln": dzē̦rājs rencelē; "wanken, wackeln": buojājies ritenis braucuot rencelē Ziepelhof.
Avots: ME III, 510
Avots: ME III, 510
rencelēt
II reñcelêt Karls., -ẽju,
1) hustend krächzen, um die Kehle frei zu bekommen
Vank.;
2) "lachen, ohne es zu wollen"
Schwanb.
Avots: ME III, 510
1) hustend krächzen, um die Kehle frei zu bekommen
Vank.;
2) "lachen, ohne es zu wollen"
Schwanb.
Avots: ME III, 510
rencelēt
‡ III rencelêt, (Garn) verwirren ("atšķetināt un sajaukt") Allend.: kuo tu rencelē tuo diegu? Refl. -tiês, sich verwirren (vom Garn) Seyershof (mit eñ ).
Avots: EH II, 366
Avots: EH II, 366