Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'renstele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'renstele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
renstele
reñstele,
1): vai tu māvi ze̦lta stalli vai sudraba rensteliņu? BW. 28902, 1 var. (aus Iģene).
Avots: EH II, 366
1): vai tu māvi ze̦lta stalli vai sudraba rensteliņu? BW. 28902, 1 var. (aus Iģene).
Avots: EH II, 366
renstele
reñstele, rènstele 2 Prl.,
1) auch renstelis, der Rinnstein, eine Gosse, eine Pfütze
Bergm. n. U., ein kleiner Bach AP. n. U.: e̦smu gulējis grāvī un renstelī A. XX, 945;
2) eine niedrige Stelle im Walde, die nur bei nassem Wetter Wasser enthält
U.;
3) ein kleiner, niedriger Heuschlag mitten zwischen Feldern
U., ein schmaler Wiesen streifen, der zwei grössere Wiesen verbindet Mar.: šuorīt mēs pļāvām Aža purva rensteli Mar. Auf mnd. rennestên "Rinnstein" beruhend.
Kļūdu labojums:
reñstele, s. enstere
Avots: ME III, 511
1) auch renstelis, der Rinnstein, eine Gosse, eine Pfütze
Bergm. n. U., ein kleiner Bach AP. n. U.: e̦smu gulējis grāvī un renstelī A. XX, 945;
2) eine niedrige Stelle im Walde, die nur bei nassem Wetter Wasser enthält
U.;
3) ein kleiner, niedriger Heuschlag mitten zwischen Feldern
U., ein schmaler Wiesen streifen, der zwei grössere Wiesen verbindet Mar.: šuorīt mēs pļāvām Aža purva rensteli Mar. Auf mnd. rennestên "Rinnstein" beruhend.
Kļūdu labojums:
reñstele, s. enstere
Avots: ME III, 511
Šķirkļa skaidrojumā (6)
aizčurēt
àizčurêt,
1) hinter etwas fliessen
(perfektiv): ūdens nuo jumta man aiz kakla aizčurēja Dunika;
2) sich verstopfen, verkleben:
pīpes kāts aizčurējis Erlaa. rensteles aizčurē KatrE. ieŗi ilgi nav slaucīti, tīri aizčurējuši ebenda.
Avots: EH I, 16
1) hinter etwas fliessen
(perfektiv): ūdens nuo jumta man aiz kakla aizčurēja Dunika;
2) sich verstopfen, verkleben:
pīpes kāts aizčurējis Erlaa. rensteles aizčurē KatrE. ieŗi ilgi nav slaucīti, tīri aizčurējuši ebenda.
Avots: EH I, 16
grāvelis
grencele
[greñcele Trik.,
1) der Knoten ;
2) eine eingefahrene Vertiefung ;
zur Bed. 2 vgl. greñstele, renstele und rencele.]
Avots: ME I, 650
1) der Knoten ;
2) eine eingefahrene Vertiefung ;
zur Bed. 2 vgl. greñstele, renstele und rencele.]
Avots: ME I, 650
ore
II uore Grob., uôrs 2 Ahs., ein Holzstück mit einer Öffnung an jedem Ende zum Anbinden des Viehs im Viehstall: uors sastāv nuo ieapaļi plakana kuoka 11/2-2 pē̦du gaŗumā, kam katrā galā izurbts caurums. vienā caurumā ievērta saite, kuŗu sien guovij ap kaklu, bet uotrā ieveŗ sautē̦tu kārkla, kadiķa vai bē̦rza vici, kuŗu savij riņķī. uora savītuo riņķi uzmauc pie rensteles iesistā mietā Ahs. Ans mnd. ôr "Ohr, Handhabe" (vgl. d. Nadelöhr).
Avots: ME IV, 419, 420
Avots: ME IV, 419, 420