Paplašinātā meklēšana

‡ àizkrep(ê)t Dond., mit Schmutz zukleben (intr.): slimās acis aizkre̦pušas oder aizkrepējušas.

Avots: EH I, 33

‡ àizrepêt,

1) heilend
(intr.) bewachsen, vernarben Dunika u. a.: vâts, vaina, miza aizrepējusi;

2) verheilen
(intr.) machen: laiks aizrepē visas brūces Līg. Jēk. Daugava I, 1478;

3) sich mit Schmutz anfüllen:
pīpe aizrepējusi.

Avots: EH I, 45

‡ àiztrepêt, zu modern (verwittern) anfangen.

Avots: EH I, 59

‡ aptrepêt Mahlup, Trik., ringsum verwittern: aptrepējis kuoks.

Avots: EH I, 122

‡ attrepêt PS., Sessw., abfaulen: attrepējis zars.

Avots: EH I, 176

‡ grepêt, -ẽju, (wahllos) essen (pejorativ) Siuxt: varēja g. tekšā nezin kuo.

Avots: EH I, 404

[ìerepêt, intr., rissig und schwielig geworden verheilen: ruokas ierepējušas Bers.]

Avots: ME II, 57

[ìetrepêt PS., = ietrapêt.]

Avots: ME II, 83

izrepêt, morsch werden, ausfaulen: izrepējis uozuoliņš. Vgl. BW. 13041.

Avots: ME I, 791

iztrepêt, ausfaulen: kuoks, kālis, kartupelis iztrepējis Fianden, PS.

Avots: ME I, 820

krepêt od. krēpêt, -ẽju, schmutzig werden.

Avots: ME II, 274

‡ II krepêt,

1) gerinnen
Zögenhof: asinis sāk k.;

2) "sich schichten (vom Schnee und Eis zur Zeit des Tau-wetters)"
Schibbenhof.

Avots: EH I, 649

[nùokrepêt U. (unter krēpêt), sich mit Schmutz bedecken: miesa nuokrepējusi.]

Avots: ME II, 801, 802

nùorepêt, nùorept, intr., schwielig, rauh, schmutzig werden, mit einer dicken Haut bedeckt werden: nuore̦pušās ruokas A. XX, 12. nuore̦pušas bikses Degl. akmens nuosūnuojis, nuorepējis AU.

Avots: ME II, 839

nùostrepêt, -ēju, tr., ab-, durchprügeln Ahs.

Avots: ME II, 860

[nùotrepêt, =

1) nùotrunêt PS.;

2) zerfetzt werden:
uzvalks nuotrepējis Bers.]

Avots: ME II, 877

[pãrtrepêt, durchfaulen: grīda pārtrepējusi PS.]

Avots: ME III, 184

[patrepêt, ein wenig verwittein od. trocken faulen: kuoki jau drusku patrepējuši.]

Avots: ME III, 124

pìerepêt,

1) einen Callus bildend sich füllen od. schliessen:
vaina pierepējusi Bauske;

2) eine klebrig feste Masse bilden:
mati pierepējuši Bauske.

Avots: ME III, 284

pìetrepêt "(ein Gewehr) volladen": p. bisi Warkl.

Avots: ME III, 305

repêt,

1): auch Siuxt (vom Knochenbruch); hart, uneben werden (von der Haut od. der Rinde)
A.-Schwanb., Sonnaxt; ‡

2) heilen machen
Seyershof: ve̦cu vaŗa naudu berzēja un deva iekšā jē̦ram; ar tuo tam repēja ciet (lauztus) kaulus. ‡ Subst. repējums PV., = re̦pums: ruokas sarepējušas vienā repējumā.

Avots: EH II, 366

repêt U., Karls., Druw., Wessen, -ẽju Lis., Golg., Selsau, Jürg., Saikava, Adiamünde, Widdrisch, Gr.-Buschhof, Dond., III prs. rep PS., Wolmarshof, Siuxt, re̦p Bauske, prt. -ẽju, = rept.

Avots: ME III, 512

sadrepêt, verwittern (von Kleidern), trocken verfaulen (vom Holz) Gr: Buschhof.

Avots: ME III, 613

sakrepêt,

2): vor Alter zusammenschrumpfen
Segew.

Avots: EH XVI, 419

sakrepêt,

1) schmutzigwerden
Kokn., Salisb. n. U.;

2) sich zusammenziehen, sich kräuseln, unebenwerden:
sakrepējis kuoks Adiamünde; ādas se̦ga sakrepējusi Jürg. nuo ve̦cuma sakrepējis Gr.-Buschhof;

3) "schorfig werden":
ruokas āda sakrepējusi Bauske.

Avots: ME II, 655

sarepêt: kaula lūzums var s. Salis. kad ruokas ieme̦ln, tad saka, ka tās ir sarepējušas Ramkau. strādājuot smagu darbu ruokas var s. (= sacietēt) Dunika, Wessen. viņa piere bija sarepējusi vienās rē̦tās Jauns. Raksti IV, 273; "einschrumpfen" Diet.

Avots: EH XVI, 441

sarepêt U., Ronneb., Druw., Kalzenau, Selg., N. - Bergfried, Grünh., sarept U., PS., intr., verheilen (insbesondere von Brüchen) U., vernarben; einen Kallus ansetzen L., U., hornhäutig werden Dr.; hart, zäh werden Druw.; uneben (A. - Schwanb., Seltingshof), rissig werden (auch von der Baumrinde): kad kāds pārlauzis kāju un kad viņa saaug atkal kuopā, tad viņa sarep Grünh. lūzums sarumbējās un sarepēja R. Kam. 124. pieres kauli sarepējuš[i] BW. 13087, 1. vāts jau sarepējusi PS. muļķīša miesas sarep un sadzīst LP. IV, 153. cilvē̦ki ar sarepējušām un sacietējušām ruokām Apsk. v. J. 1903, S. 187. me̦lnumuos sarepējušām ruokām Vēr. I, 906. ruokas sarepa, kâ allaž īstam darba rūķim Dz. V. sarepējis, zarains kuoks N. - Bergfried. sarepējis uozuoliņš BW. 13041, 12. par sare̦pušuo priežu galuotnēm Aps. V, 3. (mamzele) ve̦ca un sare̦pusi kâ piepe De̦glavs Rīga II, 1, 451. - Subst. sarepẽjums, der Kallus auf gebrochenen Stellen U.

Avots: ME II, 715

satrepêt, intr., mürbe werden (von Holz und Erde) Oppek. n. U., verfaulen Schwanb., Sessw., Walk, Smilten, Roop, Hochrosen, Allasch, Seppkull, Zirau, Mar.: satrepējis ābuols Mar. salmi ātri sadalās (satrepē) Konv. ² 3036.

Avots: ME III, 765

strepêt Serben, N. - Wohltahrt, = trepêt: kuoks sāk strepēt.

Avots: ME IV, 1086

‡ II strepêt Perkunen, schröpfen. Aus dem Deutschen.

Avots: EH II, 586

I trepêt,

1): 3. prs. trepē Heidenfeld, Smilt., 3. prs. trep Alswig, N.-Laitzen; ‡

2) = kvērnēt Jürg.: kuo tu tik ilgi te vari t.?

Avots: EH II, 693

I trepêt U., Kreuzb., N: Rosen, Salis, Sessw., Stenden, Wandsen, Praes. trepu (Kreuzb., N.-Rosen) od. trepēju (Stenden), Praet. trepẽju, = trapêt, modern, verwittern, faul, mürbe werden (in Salis von Kartoffeln gesagt).

Avots: ME IV, 231

II trepêt "nuolikt, lai nuostāvas (piem. ābuolus pe̦lavās)" A.-Laitzen. Urspr. vielleicht "weich werden lassen" und in diesem Fall zu trepêt I.

Avots: ME IV, 231

uzrepêt, einen Kallus ansetzen auf, schwielig werden auf: āda ruokai uzrepējusi Bauske.

Avots: ME IV, 373

[ìerept,

1) = ierepēt: ruoukas iere̦pušas Arrasch;

2) sich verstopfen (mit Schmutz):
pīpei kāts ierepis Bers.]

Avots: ME II, 57

trapêt Orellen, Salis, Wolmarshof, -u, -ẽju, = trepēt, verwittern, faul werden (von trockener Fäulnis), mürbe werden U. Zu trapjš I.

Avots: ME IV, 222