Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rice' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rice' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

brice

brice, die Schelte, Rüge: dabūju nuo mātes brici Gr. - Sess.

Avots: ME I, 331

brice

I brice: auch Ekau, Gr.-Würzau; dabūja brices nuo tevim Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 82. pagaidi, gan tev uznāks b. (eine unerwartete Strafe)! A. Leitans.

Avots: EH I, 241

brice

‡ II brice "Britsche" Für. I.

Avots: EH I, 241

bricelēt

bricelêt: rügen, schelten - zu ersetzen durch: mit einem kurzen Gegenstande hauen, schlagen, s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 332.

Avots: EH I, 241

bricelēt

bricelêt, rügen, schelten: gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi bricelēšu BW. 23316,8.

Avots: ME I, 331

drice

drice [Mittel-Kurl., Schelte]: laikam nu drusku dabūji drici.

Avots: ME I, 498

drice

‡ II drice AP., = sliẽde (Spur, Geleise): kad zeme sakaltusi, tâ ka ar kāju nevar biržuot, tad piesien valgā kuo smagu un, ve̦lkuot tuo pa zemi, izve̦lk drices (biržu vietā).

Avots: EH I, 333

dricele

dricele,

1) ein leichter, auseinanderzunehmender Wagen;

[2) = ducele Nikrazen].

Avots: ME I, 498

dricelēt

[dricelêt, schütteln. Refl. -tiês, auf unebenem Wege fahren Wid.]

Avots: ME I, 498

drices

‡ drices Dunika, das Zahnrad einer Maschine.

Avots: EH I, 333

gricele

‡ gricele;

1) die Krolle im Garn
Warkl.;

2) der Korkenzieher am Taschenmesser
Mar.

Avots: EH I, 405

gricelēt

[I gricelêt Ruj., Bauenhof "kritzeln" (wohl hieraus entstanden).]

Avots: ME I, 654

gricelēt

II gricelêt "?": malu, malu, gricelēju (Var. : griķelēju, gritelēju) BW. 8099 ; 8100.

Avots: ME I, 654

izbricelēt

izbricelêt, ausscelten: ņēma gan krietni izbricelēt Gr. -Sessau.

Avots: ME I, 718

izdricelēt

[izdricelêt Nötk., Bauske, Pampeln, izdricinât Windau "izkratīt, iztramdīt": sietu izdricelē, lai milti labāk cauri birst. ceļš bija nelīdze̦ns, - mani ratuos krietni izdricelēja. saimnieks izdricelē kalpus (= krietni viņus izstrādina).]

Avots: ME I, 729

rice

rice: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Bers., Fehteln, Kalz., Kokn. "rikšus Vit." ME. III, 522 zu ersetzen durch "rikšus P. W. Šis ar mani tiesāties? 10".

Avots: EH II, 370

rice

rice Fest., Aahof, KL, auch ein Plur. ricas, das eingefahrene Geleise auf dem Wege: riteņi te̦k pa rici Fest. pa giudi iebrauktu rici laiž rikšus Vīt. pagriezt ārpus iebrauktas rices nav kuo duomāt Vīt. 45. - Wohl nebst riece, ahd. rīga, mhd. rīhe "Rinne" u. a. zu rika.

Avots: ME III, 522

riceklis

riceklis: auch Salis n. FBR. XV, 78.

Avots: EH II, 370

riceklis

riceklis Treiden, Widdrisch, Adiamünde, = receklis, der Gallert; vgl. rikt.

Avots: ME III, 522

sēbrice

sēbrice,

1) die benachbarte Wirtschaft, das Nachbargesinde
Wid.;

2) eine Nachbarswirtin
U.

Avots: ME III, 822

tīprice

tīprice, eine Art gewirkter Netze St.

Avots: ME IV, 202

triceklis

triceklis,

1) Gallerte
Niederkurl., Stolben;

2) die Erschütterung:
autouzskrẽja uz akmens, bija liels triceklis Sessw.

Avots: ME IV, 233

tricekls

‡ trice̦kls Lubn., = triceklis 1.

Avots: EH II, 694

Šķirkļa skaidrojumā (22)

briskas

briskas, die Schelte: skuolnieks dabūja nuo tē̦va briskas Sassm.; [aus *brickas? vgl. brice].

Avots: ME I, 332

drica

‡ drica, = pēriens, Prügel: puikam gan vajadzē̦tu, dricas Sessw.,Vgl. drice:

Avots: EH I, 333

drīcene

‡ drîcene 2 Lems., Wafnsel "eine alte Jungfer (meîta)" (?): kaimiņam šuogad nav ne˙kāda meita, bet tik tāda ve̦ca d. Zu dricekle 2 ?

Avots: EH I, 335

graži

graži, die Kaprice, der Eigensinn, der Zorn (von Kindern) : bē̦rnam uznākuši graži Lös, AP., Plm. bē̦rns aiz gražiem aizve̦lkas Etn. III, 145. puikam bij graži (dusmas) pārgājuši Dok. A. kalēja pretuošanās tik tādi graži un mazbē̦rna aušības Duomas IV, 229.

Avots: ME I, 641

grazis

grazis,

2) (die Kaprice):
es tev gan šituo grazi izdzìšu Saikava. bē̦rnam uznāk graži (auch: grazis) ebenda.

Avots: EH I, 400

grazis

* grazis [erschlossen aus dem nom. pl. graži], ein eigensinniges, unartiges Kind Mar. n. RKr. XV, 114. [In Bers. auch : die Kaprice bē̦rnam uznāk grazis).]

Avots: ME I, 641

griķelēt

griķelêt, -ẽju "?": malu, malu, griķelēju (Var. : gricelēju, gritelēju BW. 8100.

Avots: ME I, 654

grīzulis

grīzulis,

1) der Wirbel, Strudel:
apgriež laivu ūdens grīzulī Antrop. III, 47;

2) [grĩzulis Nigr.], die Laune, Caprice:
kas tev par grīzuli megājis galvā? Janš. kad tai kāds grīzulis uziet, tad viņai ne ve̦lns nevar iztapt Janš.; [

3) grĩzuļi die Drehkrankheit:
aitām grĩzuļi Nigr. Vgl. li. grįžulỹs " der Wagen im Sternbild des grossen Bären"].

Kļūdu labojums:
apgriež = apgāž

Avots: ME I, 659

izdricināt

izdricinât (unter izdricelêt ),

1): "= iztricinât" Kalten n. FBR. XIII, 72; ‡

2) gewaltsam herausziehen
Dunika: i. āzi nuo staļļa.

Avots: EH I, 443

morica

‡ *morica od. *rice">morice (gespr. moric) Dond., ein dickflüssiger Mischmasch (Kot, Mist u. dgl.): pilna bedre ar moric.

Avots: EH I, 827

narīca

[narîca Lis.], narica Smilt., [Ronneb., rice">narice 2 Bl.], narĩtes Drosth., nariņi U., das Haarseil, die Fontanelle. [Nebst oder durch li. naryčia "eine Krankhiet"am Euter der Kühe und Stuten; Fontanelle" wohl aus dem Slavischen (vgl. poln. norzyca, eine Pferdekrankheit), s. Thomsen Beröringer 202.]

Avots: ME II, 693

pinkškoņa

pinkškuoņa,

1) =pinkša Bers. u. a.;

2) das Weinen od. Stöhnen aus einem nichtigen Anlass oder infolge einer Kaprice:
Acc. gražīguo pinkškuoņu Saul. III, 157; wohl mit hochle. šk aus šķ (es wird freilich in der Bed. 1 auch aus Koddiak mitgeteilt).

Avots: ME III, 220

ricas

ricas,

1) "die kleinen Streifen am offenen Ende eines Handschuhs"
Blieden n. Etn. 11. 177;

2) s. rice. Wohl nebst li. rikià (Daukša) "Reine"
und ai. rēkhā "Streifen" u. a. zu le. rika.

Avots: ME III, 522

riči

‡ II riči Aahof = rices, Wagenspuren.

Avots: EH II, 370

ricka

ricka, = rika, riks, eine (grosse) Schnitte (Brot): kur tuo lieluo maizes ricku esi ņēmis? Dond., Sassm. Aus *ricika, oder aber aus rika. rice dass. (dies in Warkl. üblich)?

Avots: ME III, 522

riece

rìece 2 Sessw., Odsen, Mar., Drobbusch, = rice">rice (s. dies); nach Vank. "ein Teil der ragavas"(?).

Avots: ME III, 543

risce

risce, s. rise I; aus rise . rice?

Avots: ME III, 531

sētnieks

sẽtniẽks,

1): auch Līvāni n. FBR. XX, 136; būšuot jāpaņe̦m sētniece un jāaizbrauc Austriņš Raksti VII, 36; sētnieki Pas. XII, 280 (aus Driceni), die Hausgenossen;
‡

3) der Hofbauer:
rausīgais s. Ciema spīg. 6. naids abu sētnieču starpā 75; ‡

4) "ein Invalide, der von einem Bauernhof zum andern geht, um da eine bestimmte Zeit hindurch unterhalten zu werden"
Sessw.

Avots: EH II, 484

urvilka

urvilka Dr., der Hamster (cricetus frumentarius Pall.) RKr. VIII, 84; die Haselmaus Preekuln n. BielU.; die Spitzmaus (mit ur̃) Schrunden; ur̂vil˜ka 2 Dunika, eine grosse, schwarze, im Wasserlebende Maus. Zu vilkt "schteppen" und li. ùrva(s) "Höhle"?

Avots: ME IV, 308