ricināties
ricinâtiês U., spielen, wie junge Hunde ("nicht gebrauchl."). Etwa nebst rikuôt II zu an. reigjask "den Körper aufrichten", norw. riga "schwanken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347)?
Avots: ME III, 522
Avots: ME III, 522
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ricināties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ricināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
dirbināt
dirbinât,
1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡
5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".
Avots: EH I, 321
1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡
5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".
Avots: EH I, 321
dricināt
dricinât, tr.,
1) reissen, zerren:
suņi draiskas dricināja BW. 12914; 20430, 5;
2) schütteln:
nedricini tuo jaunuo ābeli. [rati pa akmeņainuo ceļu stipri dricina Dond.] viņš mani dricina pie krūtīm Sassm. [mani līdzi dricināja (Var.: tricināja) BW. 34482 var.] Refl. -tiês, sich schütteln: dabūjām dricināties pa saknēm un grambām Austriņ.
Avots: ME I, 498
1) reissen, zerren:
suņi draiskas dricināja BW. 12914; 20430, 5;
2) schütteln:
nedricini tuo jaunuo ābeli. [rati pa akmeņainuo ceļu stipri dricina Dond.] viņš mani dricina pie krūtīm Sassm. [mani līdzi dricināja (Var.: tricināja) BW. 34482 var.] Refl. -tiês, sich schütteln: dabūjām dricināties pa saknēm un grambām Austriņ.
Avots: ME I, 498