dirbinât,

1) zittern, zucken:
velce dirbināja Apsk. I, 613;

2) in A. - Schwanb. dir̂binât, kleinen Schrittes laufen, traben:
zirdziņš braucējam dirbināja gluži savā nuodabā Mar., Peb., Fest.;

3) trampeln;

4) fein regnen:
lietutiņš dirbināja dienasvidus saulītē BW. 4109. Refl. -tiês, ungeduldig eilen Mar.

Avots: ME I, 469

dirbinât,

1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡

5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".

Avots: EH I, 321