atrieba
atriêba, die Rache: vārnas varē̦tu par atriebu (aus Rache) reņģes nuo lūkiem nuoēst LP. VII, 380.
Avots: ME I, 186
Avots: ME I, 186
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rieba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rieba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
griebalains
rieba
rieba
riêba Kr.,
1) rieba U., riêba 2 Karls., öfter der Plur. riebas U., Zaravič, riêbas Bers., C., auch riebji (?) Rainis Gals un sākums 202, der Ekel, Widerwille, Verdriesslichkeit, Abgeneigtheit
U.: vāti apskatuot riebas nāk Bers. es apve̦mtuos aiz riebām MWM. VIII, 336. riebju (?) sajūta par sevi pašu... pārvērtās par dusmām Seibolt. tagadne par riebām pārvē̦rtusēs MWM. VI, 770. bailes un rieba Druva II, 431. viņš saceļ riebas un baismu MWM. v. J. 1897, S. 255. tas viņam par riêbu Lis., das gefällt ihm nicht;
2) auch riebe, der Schmerz, das Unwohlsein
(riêba) Golg.: ja mazākā rieba, tad jāiet pie ārsta Fest., Stelp. ūdens riebe Celmiņ, die Tollsucht bei Hunden. Zu riêbt I.
Avots: ME III, 542
1) rieba U., riêba 2 Karls., öfter der Plur. riebas U., Zaravič, riêbas Bers., C., auch riebji (?) Rainis Gals un sākums 202, der Ekel, Widerwille, Verdriesslichkeit, Abgeneigtheit
U.: vāti apskatuot riebas nāk Bers. es apve̦mtuos aiz riebām MWM. VIII, 336. riebju (?) sajūta par sevi pašu... pārvērtās par dusmām Seibolt. tagadne par riebām pārvē̦rtusēs MWM. VI, 770. bailes un rieba Druva II, 431. viņš saceļ riebas un baismu MWM. v. J. 1897, S. 255. tas viņam par riêbu Lis., das gefällt ihm nicht;
2) auch riebe, der Schmerz, das Unwohlsein
(riêba) Golg.: ja mazākā rieba, tad jāiet pie ārsta Fest., Stelp. ūdens riebe Celmiņ, die Tollsucht bei Hunden. Zu riêbt I.
Avots: ME III, 542
riebaļa
riebaļa
riebaļa
riebaļa
sarieba
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atriebt
atriêbt, rächen, sich rächen mit dem Dat. d. Pers. u. Acc. d. Sache: viņš atrieba Izraēli Richt. 3, 10. viņš apņēmās raganai tuo atriebt Dīc. I, 31. puisis būšuot ve̦cajam ķēniņam meitas labad atriebt LP. IV, 71. Refl. -tiês,
1) sich rächen,
mit d. Dat. d. Pers. u. par mit d. Acc.: viņa vēlējusēs (meitai) par tuo atriebties Etn. III, 79;
2) vollständig eklig, widerwärtig werden, zur Last fallen:
vai mēs tev jau tā atriebušies! Alm. viņam bija visi jaunības prieki atriebušies. Subst. atriêbšanâs, atriêbums, die Rache: tūliņ uotrā dienā aizsauca mani uh tiesasnamu rāt, - tas tas atriebums, ka taisnību nebaidījuos teikt acīs LP.
Avots: ME I, 186
1) sich rächen,
mit d. Dat. d. Pers. u. par mit d. Acc.: viņa vēlējusēs (meitai) par tuo atriebties Etn. III, 79;
2) vollständig eklig, widerwärtig werden, zur Last fallen:
vai mēs tev jau tā atriebušies! Alm. viņam bija visi jaunības prieki atriebušies. Subst. atriêbšanâs, atriêbums, die Rache: tūliņ uotrā dienā aizsauca mani uh tiesasnamu rāt, - tas tas atriebums, ka taisnību nebaidījuos teikt acīs LP.
Avots: ME I, 186
pamēgt
‡ I pamêgt Gr.-Buschh., Wessen, überdrüssig werden: cietu, cietu, bet galu galā pamēdze Gr.-Buschh. ka tu viņam nepamēdz! ebenda. šis darbs jau pamēdza ("aprieba") Wessen. Mit pa- für pra- und zu mêgt I?
Avots: EH II, 155
Avots: EH II, 155
raiba
riebt
I riêbt (li. riebt "zuwider sein" Miežinis), riêbju, riêbu,
1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;
2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;
3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,
1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;
2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;
3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,
1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;
2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.
Avots: ME III, 542, 543
1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;
2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;
3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,
1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;
2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;
3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,
1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;
2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.
Avots: ME III, 542, 543
riebt
II rìebt,
l): auch (mit ìe 2 ) Auleja, Warkl.; massierend od. besprechend kurieren
(mit ìe 2 ) Saikava; mit Zauberworten kurieren (mit iê 2 ) AP.; viņa man rìeba 2 gar kaklu; ja nebūtu riebts, var˙būt es būtu nuomiruse Linden in Kurl.; ‡
2) reiben
(?): viņš ar lielu ziepju gabalu steidzīgi rieba man ap virsgalvi (galvu mazgājuot) Jauns. B. gr. 3 I, 204.
Avots: EH II, 378
l): auch (mit ìe 2 ) Auleja, Warkl.; massierend od. besprechend kurieren
(mit ìe 2 ) Saikava; mit Zauberworten kurieren (mit iê 2 ) AP.; viņa man rìeba 2 gar kaklu; ja nebūtu riebts, var˙būt es būtu nuomiruse Linden in Kurl.; ‡
2) reiben
(?): viņš ar lielu ziepju gabalu steidzīgi rieba man ap virsgalvi (galvu mazgājuot) Jauns. B. gr. 3 I, 204.
Avots: EH II, 378
trakisks
trakisks, Adv. trakiski, trakiskis Serbigal, wahnsinnig, toll (fig.): sacēlies trakisks negaiss LP. VII, 924. jūra lai būtu cik trakiska Janš, viņa jaunība bija dzīvuojusi trakisku dzīvi Janš. Tie, kas uz ūdens 9. trakiski strauja gaita Bandavā I, 272. bijis trakiski karsts N.-Rosen n. FBR. VIII, 21. viņam trakiski riebas Vēr. II, 25.
Avots: ME IV, 219
Avots: ME IV, 219